Skaidri skaidrojumi.
Aktuālās tiesību normas.
Praktiski piemēri.

Likuma subjekti ir NILLTPFN likuma 3. pantā noteiktās personas un pakalpojumu sniedzēji. Konkrētā statusa noteikšanā būtiska ir faktiski veiktā saimnieciskā darbība, nevis tikai reģistrētais NACE kods.

Nē. NACE kods ir papildu pazīme. Jāvērtē uzņēmuma faktiski sniegtie pakalpojumi un tas, vai tie atbilst NILLTPFN likuma 3. pantā noteiktajām darbībām.

Nē — NACE 6820 pats par sevi nenozīmē, ka persona automātiski kļūst par NILLTPFN likuma subjektu. Jāvērtē faktiski sniegtais pakalpojums un konkrētie apstākļi. Īpaša uzmanība nepieciešama situācijās, kad juridiskai personai faktiski tiek nodrošināta tikai juridiskā adrese vai līdzīgs darbības nodrošināšanas pakalpojums. Katrs gadījums vērtējams individuāli.

Jā. NILLTPFN iekšējās kontroles sistēmas politiku un procedūru apraksts ir viens no dokumentiem, kas iesniedzams ārpakalpojuma grāmatveža licences saņemšanai vai pārreģistrācijai.

Nē. NILLTPFN un sankciju risku vadība ir atšķirīgas normatīvās jomas. Sankciju riska novērtējums un attiecīgās procedūras jāvērtē atsevišķi.

Formāla klienta izpēte, nepilnīga PLG vai PNP pārbaude, novecojis riska novērtējums, nepietiekami dokumentēta sankciju pārbaude un IKS, kas neatbilst uzņēmuma faktiskajai praksei.

Jā. Būtiska ir dokumentu atbilstība uzņēmuma faktiskajai darbībai un to praktiska piemērošana, nevis konkrētais faila formāts.

Nē. Grāmatvedības politika ir viena no grāmatvedības organizācijas dokumentu kopuma sastāvdaļām (MK noteikumu Nr. 877 62. punkts). Tāpēc grāmatvedības politikas esamība pati par sevi vēl nenozīmē, ka uzņēmumam ir sagatavots viss nepieciešamais dokumentu kopums.

Atšķirība galvenokārt ir terminoloģijā. «Grāmatvedības organizācijas dokumenti» ir Grāmatvedības likumā lietotais juridiskais termins, bet praksē šo dokumentu kopumu bieži sauc par grāmatvedības metodiku vai uzskaites metodiku.

Piemēram, pamatlīdzekļu un ieguldījuma īpašumu novērtēšanas vai nolietojuma aprēķināšanas metodes, debitoru parādu un krājumu atlikumu novērtēšanas metodes, kā arī uzkrājumu veidošanas noteikumi (Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 1. panta pirmās daļas 8. punkts; MK noteikumu Nr. 877 62. punkts).

Jā. No 2026. gada 13. oktobra MK noteikumu Nr. 877 67. punkts pieļauj vizuālu apskati, videoapskati, tostarp attālināti, un iesniegtas fotogrāfijas. Nosacījums: izraudzītajai metodei jāļauj ticami pārliecināties par mantas esību, daudzumu un stāvokli.

Uzņēmumiem, kuru pārskata gads sakrīt ar kalendāra gadu, no 01.10.2026. līdz 31.01.2027. Pat ja inventarizācija tiks pabeigta 2027. gada janvārī, tās rezultāti jāatspoguļo 2026. gada finanšu pārskatā.

Nē. Ja uzņēmumā darbojas efektīva iekšējās kontroles sistēma, ilgtermiņa ieguldījumu un inventāra faktisko apskati drīkst veikt ne retāk kā reizi trijos gados, bet zemes apskati ne retāk kā reizi piecos gados (MK noteikumu Nr. 877 70.¹ punkts). Ikgadējā inventarizācija, uzskaites datu un saistību pārbaude joprojām jāveic.

Ja līdz inventarizācijas termiņa beigām darījumu partneris nav paziņojis par atšķirībām, dati uzskatāmi par salīdzinātiem (MK noteikumu Nr. 877 68. punkts). Tāpēc pieprasījumi jānosūta laikus un jānosaka atbildes termiņš.