Inventarizācija ar videoapskati: vai šādi drīkst noslēgt 2026. gadu?

Inventarizācija videozvanā? Vēl nesen tas šķita neierasti. Taču kopš 2026. gada 13. oktobra Latvijā ir spēkā jauni inventarizācijas noteikumi, kurus var piemērot jau 2026. gada noslēgumā.

Skaidrojam, kas tieši ir atļauts, kādi nosacījumi jāievēro un kas grāmatvedim būtu jāpaveic jau tagad.

2026. gada inventarizācija jau ir sākusies

Uzņēmumi, kuru pārskata gads sakrīt ar kalendāra gadu, gada inventarizāciju drīkst veikt triju mēnešu laikā pirms pārskata gada beigām vai viena mēneša laikā pēc tā beigām.

Nav jāgaida decembris: mantas pārbaudi, norēķinu salīdzināšanu un dokumentu sagatavošanu var sākt jau tagad.

Kas mainījies no 2026. gada 13. oktobra?

2026. gada 6. oktobrī Ministru kabinets pieņēma noteikumus Nr. 608, ar kuriem grozīti MK noteikumi Nr. 877 «Grāmatvedības kārtošanas noteikumi». Grozījumi stājās spēkā 2026. gada 13. oktobrī.

Galvenā iecere: mazāk formalitāšu, lielāka elastība un lielāka uzņēmuma vadītāja atbildība.

1. Inventarizācija ar video un fotogrāfijām: tagad tas ir atļauts

MK noteikumu Nr. 877 67. punkts

Lai pārbaudītu mantu, ne vienmēr ir nepieciešams ierasties tās atrašanās vietā. Jaunie noteikumi ļauj izmantot:

• vizuālu apskati;
• videoapskati, tostarp attālināti;
• iesniegtas fotogrāfijas.

Šīs metodes paredzētas kustamās un nekustamās mantas, skaidrās naudas un nemateriālo objektu pārbaudei.

Nosacījums: izraudzītajai metodei jāļauj ticami pārliecināties par mantas esību, daudzumu un stāvokli. Ja citos normatīvajos aktos paredzēta īpaša pārbaudes kārtība, jāievēro tieši tā.

Piemēram, ja iekārta atrodas attālā objektā, to var pārbaudīt videozvanā, ja šāda pārbaude ļauj iekārtu droši identificēt un novērtēt tās stāvokli.

2. Inventarizācija bez komisijas: kam tas ir atļauts?

MK noteikumu Nr. 877 76.–79. punkts

Uzņēmuma vadītājs var izveidot vienu vai vairākas inventarizācijas komisijas mantas faktiskā stāvokļa pārbaudei pa struktūrvienībām vai mantas veidiem, kā arī uzņēmuma saistību pārbaudei. Drīkst izveidot arī vienotu komisiju visas uzņēmuma mantas un saistību inventarizācijai. Komisijas personālsastāvu un inventarizācijas termiņus nosaka uzņēmuma vadītājs.

Īpašs nosacījums: ja uzņēmuma vadītājs grāmatvedību kārto pats, viņš inventarizāciju drīkst veikt personīgi.

Kā ir ar materiāli atbildīgo personu?

MK noteikumu Nr. 877 82. punkts

Šeit svarīgi nekļūdīties. 82. punkts joprojām ir spēkā: ja ir norīkota par mantas saglabāšanu atbildīgā persona, inventarizāciju veic tās klātbūtnē.

Bez šīs personas pārbaudi drīkst veikt tikai izņēmuma gadījumos ar uzņēmuma vadītāja lēmumu, piemēram, ja atbildīgā persona ir saslimusi.

3. Ilgtermiņa ieguldījumu inventarizācija reizi trijos gados, zemes reizi piecos gados?

MK noteikumu Nr. 877 70.¹ punkts

Šis ir viens no būtiskākajiem jaunumiem. Ja uzņēmumā darbojas efektīva iekšējās kontroles sistēma, kas nodrošina mantas saglabāšanu un novērš iztrūkumu un citu zaudējumu riskus, faktisko apskati drīkst veikt:

• ilgtermiņa ieguldījumiem un inventāram: ne retāk kā reizi trijos gados;
• zemesgabaliem: ne retāk kā reizi piecos gados.

Ir paredzēta arī attālināta pārbaude, ja tieša apskate nav iespējama vai nav lietderīga. Turklāt var izmantot pārskata gada laikā veikto apskašu rezultātus, tos papildinot ar atbildīgās personas apliecinājumu par izmaiņām: mantas saņemšanu, izslēgšanu no uzskaites, pārvietošanu un citiem apstākļiem.

4. Manta ne vienmēr jāpārbauda atkārtoti

MK noteikumu Nr. 877 69.¹ punkts

Ja manta jau pārbaudīta atbilstoši speciālo normatīvo aktu prasībām, šīs pārbaudes rezultātus drīkst izmantot gada inventarizācijā. Tas palīdz izvairīties no pārbaužu dublēšanās gadījumos, kad konkrētai mantai paredzētas īpašas nozares pārbaudes procedūras.

5. Mazāk formalitāšu dokumentu noformēšanā

MK noteikumu Nr. 877 78., 89. un 95. punkts

Jaunie noteikumi mazina formālās prasības, taču neatceļ pienākumu dokumentēt rezultātus. Uzņēmuma vadītājs nosaka pārbaudes kārtību, inventarizācijas sarakstu sagatavošanas termiņus un rezultātu apstrādes kārtību.

Inventarizācijas sarakstos joprojām jānorāda noteikumos paredzētās ziņas, un saraksti jāparaksta noteiktajā kārtībā. Konstatētos iztrūkumus, pārpalikumus un vērtības starpības uzskaitē atspoguļo saskaņā ar grāmatvedības organizācijas dokumentiem vai uzņēmuma vadītāja norādījumiem.

6. Jāinformē zvērināts revidents

MK noteikumu Nr. 877 83. punkts

Ja uzņēmuma gada pārskatu pārbauda zvērināts revidents, uzņēmuma vadītājam ir pienākums informēt viņu par gada inventarizācijas veikšanu. Organizatoriskos jautājumus ieteicams ar revidentu saskaņot laikus.

Elektroniska norēķinu salīdzināšana ar darījumu partneriem: kas ir atļauts?

MK noteikumu Nr. 877 68. punkts

Prasījumus un saistības ar darījumu partneriem drīkst salīdzināt, izmantojot elektroniskus risinājumus, piemēram, pašapkalpošanās portālus un citus savstarpēji saskaņotus informācijas apmaiņas kanālus.

Bet ja darījumu partneris neatbild uz salīdzināšanas aktu?

Ja līdz inventarizācijas termiņa beigām darījumu partneris nav paziņojis par atšķirībām starp saviem un uzņēmuma datiem par iepriekšējo saimniecisko gadu, šie dati uzskatāmi par salīdzinātiem.

Tāpēc svarīgi pareizi organizēt informācijas apmaiņu un noteikt atbildes termiņu. VID 25.09.2025. informatīvajā materiālā norādīts, ka praksē bieži izmanto 10 dienu termiņu, taču uzņēmums var noteikt arī citu termiņu.

Elektroniskas informācijas apmaiņas iespēja un princips, ka dati uzskatāmi par salīdzinātiem, ja iebildumi nav saņemti, ir nostiprināti 68. punkta spēkā esošajā redakcijā, kas aktualizēta 2026. gada oktobrī.

Banku kontu atlikumi un nodokļi: kā veikt salīdzināšanu?

Banku konti

MK noteikumu Nr. 877 68.¹ punkts, spēkā no 26.09.2025.

Bezskaidras naudas līdzekļu atlikumu inventarizāciju veic, pamatojoties uz maksājumu pakalpojumu sniedzēja informāciju. Praksē galvenais pārbaudes pamats ir bankas kontu izraksti.

Nodokļu norēķini

MK noteikumu Nr. 877 74.–75. punkts

Gada inventarizācijā grāmatvedības uzskaites datus salīdzina ar VID EDS pieejamo informāciju. Ja uzņēmums līdz 2027. gada 31. janvārim nepaziņo VID par neatbilstībām datos uz 2026. gada 31. decembri, šie dati uzskatāmi par salīdzinātiem. Tāpēc nodokļu atlikumu pārbaudi nevajadzētu atlikt uz pēdējo dienu.

Kas grāmatvedim jāpaveic jau tagad?

1. Pārbaudīt spēkā esošo inventarizācijas kārtību. Pārliecinieties, ka tā atbilst MK noteikumu Nr. 877 redakcijai, kas ir spēkā no 2026. gada 13. oktobra.
2. Saskaņot pārbaudes veidu ar uzņēmuma vadītāju. Nosakiet, kuri objekti tiks pārbaudīti klātienē un kuriem pieļaujama videoapskate vai pārbaude pēc fotogrāfijām.
3. Izlemt jautājumu par inventarizācijas komisiju. Ņemiet vērā uzņēmuma specifiku un noteikumos paredzētos ierobežojumus.
4. Novērtēt iekšējās kontroles sistēmu. Ja plānojat palielināt intervālus starp mantas faktiskajām apskatēm, šādam lēmumam nepieciešams pamatojums: iekšējās kontroles sistēma, kas nodrošina mantas saglabāšanu un novērš mantas iztrūkumu un citu zaudējumu riskus.
5. Sākt norēķinu salīdzināšanu ar darījumu partneriem. Nosūtiet pieprasījumus un nosakiet atbilžu saņemšanas termiņu.
6. Pārbaudīt banku kontu atlikumus un norēķinus ar VID. Savlaicīgi noskaidrojiet iespējamo neatbilstību iemeslus.
7. Neaizmirst par debitoru parādiem. Izvērtējiet šaubīgos un bezcerīgos parādus, kā arī to iespējamās nodokļu sekas.
8. Atspoguļot rezultātus 2026. gada uzskaitē. Pat ja 2026. gada noslēguma inventarizācija tiks pabeigta 2027. gada janvārī, tās rezultāti jāiegrāmato tā, lai attiecīgais grāmatvedības ieraksts būtu iekļauts 2026. gada finanšu pārskatā.

Galvenais, kas jāatceras

2026. gada inventarizācija patiešām var būt vienkāršāka: attālinātas pārbaudes, elastīgāka komisiju darba organizēšana un, ja ir efektīva iekšējās kontroles sistēma, retāka atsevišķu mantas veidu faktiskā apskate.

Tomēr inventarizāciju nedrīkst atcelt vai veikt, to nedokumentējot, un atbildība par tās organizēšanu un rezultātu ticamību saglabājas. Grāmatvedim šobrīd būtisks ir ne tikai jautājums «kas tagad ir atļauts?», bet arī «kā noformēt izvēlēto kārtību, lai pārbaudes laikā nerastos jautājumi?».

Tiesiskais pamats