Saeima pieņem jaunu gada pārskatu likumu

Saeima ceturtdien, 22.oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu. Jauns likums izstrādāts un pieņemts, lai Latvijā ieviestu Eiropas Savienības jaunās grāmatvedības direktīvas prasības par uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem pārskatiem un saistītajiem ziņojumiem. Patlaban attiecīgais grāmatvedības regulējums iekļauts Gada pārskatu likumā un Konsolidēto gada pārskatu likumā, un, ņemot vērā jauno direktīvu, likuma projekts izstrādāts, apvienojot abas jomas.

Sabiedrības un koncernus paredzets iedalīt kategorijās pēc noteiktiem kritērijiem. Atkarībā no bilances kopsummas, neto apgrozījuma un vidējā darbinieku skaita pārskata gadā būs noteiktas mikrosabiedrības, mazas sabiedrības, vidējas un lielas sabiedrības, kā arī mazi, vidēji un lieli koncerni.   

Saskaņā ar jauno regulējumu mikrosabiedrības varēs nesagatavot vadības ziņojumu, bet tikai saīsinātu finanšu pārskata pielikumu. Mikrouzņēmumiem pielikumos norādāmā informācija kā piezīmes ar skaitļiem, tekstu vai tabulām būs jāiekļauj bilances beigās. Savukārt no pienākuma sagatavot konsolidēto gada pārskatu būs atbrīvotas mazu koncernu mātes sabiedrības. Tādējādi mazajām sabiedrībām samazināsies administratīvais slogs, jo paredzēta mazāka informācijas daudzuma sniegšana nekā patlaban, tostarp vairs nebūs jāsagatavo naudas plūsmas un pašu kapitāla izmaiņu pārskats, teikts likumprojekta anotācijā. 

Lai veicinātu finanšu pārskatu kvalitātes uzlabošanu, tostarp tajos norādīto uzņēmumu ienākuma nodokļa summu atbilstību, visām mazajām sabiedrībām, kuras nav pakļautas obligātai zvērināta revidenta revīzijai, turpmāk būs jāveic gada pārskata ierobežotā pārbaude.