Jaunumi

2015

1. Vispārīgie jautājumi

1. Metodiskais materiāls sniedz metodisku palīdzību nodokļu normatīvo aktu piemērošanas jautājumos fiziskajām personām, kuras izīrē vai iznomā dzīvokli.

2. Darbību, kas vērsta uz dzīvokļa izīrēšanu vai iznomāšanu, klasificē kā saimniecisko darbību.

3. Fiziskajai personai, kas plāno izīrēt vai iznomāt dzīvokli, ir pienākums pirms minētās darbības uzsākšanas reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējai.

4. Fiziskā persona, kura ir reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēja, var izvēlēties šādus nodokļu maksāšanas režīmus:

4.1. maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli vispārējā kārtībā no saimnieciskās darbības ienākuma, ko nosaka kā saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu starpību;

4.2. maksāt mikrouzņēmumu nodokli no saimnieciskās darbības ieņēmumiem.

5. Ja, gūstot ienākumu no dzīvokļa izīrēšanas vai iznomāšanas, nerodas saimnieciskās darbības izdevumi vai tie ir nebūtiski, fiziskā persona (dzīvokļa īpašnieks) var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēja.

6. Fiziskajai personai, kas izmanto tiesības nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēja, ir pienākums piecu darbdienu laikā no īres vai nomas līguma noslēgšanas dienas informēt par to Valsts ieņēmumu dienestu.

2. Saimnieciskās darbības ieņēmumi no dzīvokļa izīrēšanas vai iznomāšanas

7. Ieņēmumi no dzīvokļa izīrēšanas vai iznomāšanas ir:

7.1. īres vai nomas maksa;

7.2. īrnieka vai nomnieka veiktie maksājumi dzīvokļa īpašniekam par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa lietošanu (piemēram, apkuri, auksto ūdeni, kanalizāciju, sadzīves atkritumu izvešanu);

7.3. īrnieka vai nomnieka veiktie maksājumi dzīvokļa īpašniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu;

7.4. īrnieka vai nomnieka veiktie nodokļu maksājumi, kas saistīti ar izīrēto vai iznomāto dzīvokļa īpašumu;

7.5. īrnieka vai nomnieka veiktā nomas maksa par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes; 

7.6. citi ieņēmumi no dzīvokļa izīrēšanas vai iznomāšanas.

1.piemērs

Dzīvokļa īres līgumā noteikts, ka dzīvokļa īrnieks dzīvokļa īpašniekam ik mēnesi veic maksājumus par dzīvokļa īri, kā arī maksājumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.

Dzīvokļa īpašnieka ieņēmumos ieskaita īres maksu, kā arī visus pārējos saņemtos maksājumus.

8. Par fiziskās personas (dzīvokļa īpašnieka) labumu (ieņēmumiem) neuzskata dzīvokļa izīrētāja vai iznomātāja veiktos komunālos maksājumus komunālo pakalpojumu sniedzējiem.

2.piemērs

Dzīvokļa īres līgumā noteikts, ka dzīvokļa īrnieks dzīvokļa īpašniekam ik mēnesi maksā īri, taču maksājumus par komunālajiem pakalpojumiem un maksājumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, veic dzīvojamās mājas apsaimniekotājam un konkrēto komunālo pakalpojumu sniedzējiem.

Dzīvokļa īpašnieka ieņēmumos neieskaita īrnieka veiktos maksājumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, ja tos veic dzīvojamās mājas apsaimniekotājam un konkrēto komunālo pakalpojumu sniedzējiem.

9. Par fiziskās personas (dzīvokļa īpašnieka) labumu (ieņēmumiem) uzskata dzīvokļa izīrētāja vai iznomātāja veiktos nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus neatkarīgi no tā, vai šos maksājumus veic dzīvokļa īpašniekam,  pašvaldībai vai namu apsaimniekotājam.

3. Saimnieciskās darbības izdevumi, kas saistīti ar dzīvokļa izīrēšanu vai iznomāšanu

10. Izdevumi no dzīvokļa izīrēšanas vai iznomāšanas ir:

10.1. dzīvokļa izīrētāja vai iznomātāja (dzīvokļa īpašnieka) veiktie maksājumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa lietošanu (piemēram, apkuri, auksto ūdeni, kanalizāciju, sadzīves atkritumu izvešanu);

10.2. dzīvokļa izīrētāja vai iznomātāja (dzīvokļa īpašnieka) veiktie maksājumi par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu;

10.3. dzīvokļa izīrētāja vai iznomātāja (dzīvokļa īpašnieka) veiktie nodokļu maksājumi, kas saistīti ar izīrēto vai iznomāto dzīvokļa īpašumu;

10.4. dzīvokļa izīrētāja vai iznomātāja (dzīvokļa īpašnieka) veiktā nomas maksa par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes;

3.piemērs

Dzīvokļa īres līgumā noteikts, ka dzīvokļa īrnieks dzīvokļa īpašniekam ik mēnesi maksā īri, taču maksājumus par komunālajiem pakalpojumiem un maksājumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, veic dzīvojamās mājas apsaimniekotājam un konkrēto komunālo pakalpojumu sniedzējiem.

Tā kā maksājumus dzīvojamās mājas apsaimniekotājam un komunālo pakalpojumu sniedzējiem veic īrnieks, dzīvokļa īpašnieks šos maksājumus nevar attiecināt uz izdevumiem, kas saistīti ar dzīvokļa izīrēšanu.

10.5. citi izdevumi, kas ekonomiski saistīti ar ieņēmumu gūšanu no dzīvokļa izīrēšanas vai iznomāšanas;

4.piemērs

Dzīvokļa īpašnieks, kas ir veicis izīrētajā dzīvoklī kosmētisko remontu, remonta izdevumus, ja tie ir pamatoti ar izdevumus apliecinošiem dokumentiem,  var attiecināt uz izdevumiem, kas saistīti ar dzīvokļa izīrēšanu.

10.6. dzīvokļa un citu pamatlīdzekļu nolietojums, ko aprēķina saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.5pantu un likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 13.pantu. Dzīvokļa izīrētājam vai iznomātājam pamatlīdzeklis ir nekustamas vai kustamas mantas vienības, kuras paredzētas izīrēšanai vai iznomāšanai un kuru derīgās lietošanas laiks ir ilgāks par gadu un sākotnējā vērtība lielāka par 427 euro:

5.piemērs

Dzīvokļa īpašniekam, kas izīrē vai iznomā dzīvokli ar mēbelēm, pamatlīdzeklis ir dzīvoklis un mēbeles, kuru vērtība ir lielāka par 427 euro.

10.6.1. pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķinā piemēro likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 13.pantā noteiktās nolietojuma likmes divkāršā apmērā. Aprēķinot dzīvokļa nolietojumu, piemēro nolietojuma likmi 10 % (pamatlikmi 5 % x 2), pārējiem pamatlīdzekļiem, piemēram, mēbelēm, piemēro nolietojuma likmi 40 % (pamatlikmi 20 % x 2);

10.6.2. ja persona uzsāk saimniecisko darbību gada vidū un periods, kurā veic saimniecisko darbību, ir mazāks par 12 mēnešiem, pamatlīdzekļu nolietojumu saimnieciskās darbības uzsākšanas gadā aprēķina, piemērojot koeficientu, kuru aprēķina mēnešu skaitu kalendāra gadā dalot ar divpadsmit un reizinot ar mēnešu skaitu, kuros veic saimniecisko darbību;

10.6.3. ja pamatlīdzeklis ir iegūts īpašumā pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas, par pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību uzskata tā atlikušo vērtību datumā, kad to sāk izmantot saimnieciskajā darbībā. Atlikušo vērtību aprēķina saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 13.pantu, ņemot vērā mēnešu skaitu līdz brīdim, kad to sāk izmantot saimnieciskajā darbībā;

6.piemērs

Persona 2014.gada 10.maijā iegādājās dzīvokli par 30 000 euro.

2015.gada 2.janvārī persona reģistrējās kā saimnieciskās darbības veicēja un uzsāka  dzīvokļa izīrēšanu.

Dzīvokļa atlikušo vērtību aprēķina saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 13.pantu. Atlikušās vērtības aprēķins ir šāds.

Pamatlīdzekļa nolietojums pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas par periodu no 2014.gada maija līdz decembrim:

1) 30 000 euro x 10 % = 3000 euro (2014.gada nolietojums);

2) 3000 euro x 8/12 = 2000 euro (2014.gada nolietojums nodokļa aprēķināšanai);

3) pamatlīdzekļa atlikusī vērtība, no kuras sāk rēķināt pamatlīdzekļa nolietojumu saimnieciskās darbības vajadzībām, ir 28 000 euro (30 000 euro –2000 euro). 

7.piemērs

Persona ir reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja 2015.gada septembrī. Dzīvokļa kā pamatlīdzekļa atlikusī vērtība (sākotnējā vērtība), ko izmanto nolietojuma aprēķinā, ir 25 200 euro.

Dzīvokļa nolietojuma aprēķins par 2015.gadu ir 25 200 euro x 10 % x 4/12= 840,00 euro.

10.6.4. ja saimniecisko darbību veic visu gadu, pamatlīdzekļa nolietojumu iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām aprēķina par visu gadu neatkarīgi no pamatlīdzekļa iegādes vai izveidošanas datuma.

8.piemērs

Persona ir reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja 2013.gada 2.janvārī. 2015.gada martā, lai labiekārtotu izīrēto dzīvokli, persona iegādājās virtuves iekārtu par 600 euro.

Virtuves iekārtas nolietojums, ko persona varēs attiecināt uz saimnieciskās darbības izdevumiem par 2015.gadu, būs 160,00 euro (600 euro x 40 %= 240 euro).

4. Nosacījumi, kas jāievēro saimnieciskās darbības veicējam, kurš no dzīvokļa izīrēšanas vai iznomāšanas ienākuma maksā
iedzīvotāju ienākuma nodokli vispārējā kārtībā

11. Fiziskajai personai, kura izīrē vai iznomā dzīvokli un ir reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēja, ir pienākums kārtot grāmatvedību, kurā uzskatāmi atspoguļo visus saimnieciskos darījumus.

Kārtojot grāmatvedības uzskaiti vienkāršā ieraksta sistēmā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja žurnālā reģistrē (ieraksta) saimnieciskās darbības ieņēmumus un ar to gūšanu saistītos izdevumus. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja žurnāls ir noteikts Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumu Nr.188 “Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā” 1.pielikumā.

Kārtojot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, ieņēmumus uzskaita pēc kases principa – ieņēmumus tad, kad tie ir saņemti, bet izdevumus – tad, kad tie ir izdarīti.

! Detalizēta informācija par grāmatvedības uzskaites kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā ir atrodama Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļa vietnē https://www.vid.gov.lv ievietotajā metodiskajā materiālā "Grāmatvedības kārtošana vienkāršā ieraksta sistēmā"  un metodiskajā materiālā "Saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnāls".

(www.vid.gov.lv → Nodokļi → Grāmatvedības organizēšana → Tiesību akti  → Metodiskie materiāli)

Atbilstoši likumam “Par grāmatvedību” grāmatvedības uzskaiti var kārtot divkāršā ieraksta sistēmā, saimnieciskos darījumus grāmatvedības reģistros atspoguļo pēc uzkrāšanas principa – darījumus un notikumus norāda periodā, kad tie notiek, neatkarīgi no tā, kad tiek veikti norēķini.

Ja grāmatvedības uzskaiti kārto divkāršā ieraksta sistēmā, sagatavo bilanci un ieņēmumu un izdevumu pārskatu, atbilstoši Ministru kabineta 2007.gada 8.maija noteikumiem Nr.301 “Noteikumi par individuālo komersantu finanšu pārskatiem”.

12. Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamo ienākumu no saimnieciskās darbības aprēķina kā saimnieciskās darbības ieņēmumu, kas ir minēti šī metodiskā materiāla 2.nodaļā, un ar to gūšanu saistīto izdevumu, kas ir minēti šī materiāla 3.nodaļā, starpību.

13. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, ko piemēro saimnieciskās darbības ienākumam, ir 23 % (2015.gadā).

9.piemērs

Dzīvokļa īrnieks dzīvokļa īpašniekam 2014.gadā ir samaksājis īres maksājumus 2400 euro, kā arī maksājumus par komunālajiem pakalpojumiem un maksājumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, 1080 euro.        Dzīvokļa īpašnieks komunālo pakalpojumu sniedzējiem un dzīvojamās mājas apsaimniekotājam 2014.gadā ir samaksājis 1000 euro. Aprēķinātais nolietojums par dzīvokli ir 280 euro.

Dzīvokļa īpašnieks kārto grāmatvedības uzskaiti vienkāršā ieraksta sistēmā ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā.

Dzīvokļa īpašnieka ieņēmumi ir 3480 euro (2400 euro + 1080 euro), izdevumi 1280 euro (1000 euro + 280 euro). Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamais ienākums ir 2200 euro.

14. Fiziskā persona, kas reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja un maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības ienākuma vispārējā kārtībā, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā gada ienākumu deklarāciju taksācijas gadam sekojošā gadā no 1.marta līdz 1.jūnijam.

Gada ienākumu deklarācijas veidlapa un tās aizpildīšanas kārtība ir noteikta Ministru kabineta 2012.gada 21.augusta noteikumos Nr.568 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību”. 

15. Taksācijas gada (kalendāra gada) laikā fiziskā persona, kas reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja un maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības ienākuma vispārējā kārtībā, veic iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus šādos termiņos:

15.1. ne vēlāk kā 15.martā;

15.2. ne vēlāk kā 15.jūnijā;

15.3. ne vēlāk kā 15.augustā;

15.4. ne vēlāk kā 15.novembrī.

Avansa aprēķinu iesniedz reizē ar gada ienākumu deklarāciju, jo avansa aprēķinu veic, pamatojoties uz iepriekšējā gada ienākumu.

Pirmajā saimnieciskās darbības reģistrēšanas gadā iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumi nav obligāti, bet var tikt maksāti labprātīgi.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumu aprēķina veidlapas un to aizpildīšanas kārtība ir noteikta Ministru kabineta 2012.gada 21.augusta noteikumos Nr.568 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību”. 

! Detalizēta informācija par avansa maksājumu aprēķināšanu no saimnieciskās darbības ienākuma ir atrodama Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļa vietnē www.vid.gov.lv ievietotajā metodiskajā materiālā "Iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumi no saimnieciskās darbības ienākuma".

(www.vid.gov.lv → Nodokļi → Iedzīvotāju ienākuma nodoklis → Tiesību akti  → Metodiskie materiāli)

16. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas dzīvokļa izīrētājs vai iznomātājs, kas Valsts ieņēmumu dienestā ir reģistrējies kā saimnieciskās darbības veicējs, veic kā pašnodarbināta persona.

17. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veic, ja ienākums mēnesī sasniedz Ministru kabineta noteikto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru (Ministru kabineta noteiktais minimālais iemaksu objekts 2015.gadā ir 360 euro mēnesī). Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veic no brīvi izraudzītas summas, bet ne mazāk kā no 360 euro.

18. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas neveic,  ja dzīvokļa:

18.1. izīrētājs vai iznomātājs ir sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju;

18.2. izīrētājam vai iznomātājam ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi);

18.3. izīrētājs vai iznomātājs ir I vai II grupas invalīds;

18.4. izīrētājam vai iznomātājam pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijas Republikā.

19. Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme pašnodarbinātai personai, kas nodarbojas ar dzīvokļa izīrēšanu vai iznomāšanu, ir 26,76 % (2015.gadā) no valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta.

20. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veic reizi ceturksnī – līdz 15.aprīlim, 15.jūlijam, 15.oktobrim un 15.janvārim – par iepriekšējo kalendāra ceturksni.

21. Reizi ceturksnī – līdz 15.aprīlim, 15.jūlijam, 15.oktobrim un 15.janvārim – Valsts ieņēmumu dienestā iesniedz ziņojumu par veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām attiecīgā ceturkšņa mēnešos.

Ziņojuma par veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām veidlapa noteikta Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumu Nr.827 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli” 4.pielikumā.

! Detalizēta informācija par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu aprēķināšanas un maksāšanas kārtību ir atrodama Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļa vietnē https://www.vid.gov.lv ievietotajā metodiskajā materiālā „Pašnodarbinātā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas”.

(www.vid.gov.lv → Nodokļi → Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas →Tiesību akti  → Metodiskie materiāli)

5. Nosacījumi, kas jāievēro fiziskajai personai, kura izīrē vai iznomā dzīvokli un izmanto tiesības nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēja

22. Ja saistībā ar dzīvokļa izīrēšanu vai iznomāšanu nerodas saimnieciskās darbības izdevumi vai tie ir nebūtiski, dzīvokļa izīrētājs vai iznomātājs var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs.

23. Fiziskajai personai, kas izmanto tiesības nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēja, ir pienākums piecu darbdienu laikā no īres vai nomas līguma noslēgšanas dienas informēt par to Valsts ieņēmumu dienestu.

24. Ja fiziskā persona ir izmantojusi tiesības nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēja, tai ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliek šī metodiskā materiāla 2.nodaļā minētos ieņēmumus un tā nav tiesīga piemērot šī metodiskā materiāla 3.nodaļā minētos izdevumus, izņemot nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus par attiecīgo nekustamo īpašumu.

25. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, ko piemēro šī metodiskā materiāla 2.nodaļā minētajiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem, ja dzīvokļa izīrētājs vai iznomātājs ir izmantojis tiesības nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējs, ir 10 %.

26. Fiziskā persona, kas ir izmantojusi tiesības nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēja, saimnieciskās darbības izdevumus neuzskaita.

Saimnieciskās darbības ieņēmumus, kas ir minēti šī metodiskā materiāla 2.nodaļā, uzskaita hronoloģiskā secībā ieņēmumu uzskaites reģistrā, kurā norāda:

- ieraksta kārtas numuru, datumu;

- attaisnojuma dokumenta numuru un datumu;

- darījuma dalībnieku (fiziskās personas vārdu un uzvārdu, juridiskās personas nosaukumu) un darījuma aprakstu;

- darījuma summu.

27. Ja dzīvokli iznomā komersantam, individuālajam uzņēmumam (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecībai), kooperatīvajai sabiedrībai, nerezidentu pastāvīgajai pārstāvniecībai, iestādei, organizācijai, biedrībai, nodibinājumam vai fiziskajai personai, kura ir reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja, iedzīvotāju ienākuma nodokli ietur, piemērojot 10 % likmi, un valsts budžetā iemaksā ienākuma (nomas maksas) izmaksātājs.

Šajā gadījumā fiziskā persona, kas iznomā dzīvokli, Valsts ieņēmumu dienestā gada ienākumu deklarāciju var nesniegt.

28. Ja dzīvokli izīrē fiziskajai personai, kura nav reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja, dzīvokļa izīrētājs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā gada ienākumu deklarāciju taksācijas gadam sekojošā gadā no 1.marta līdz 1.jūnijam.

29. Dzīvokļa izīrētājs vai iznomātājs, kas ir izmantojis tiesības nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, no ienākuma, kas gūts no izīrēšanas vai iznomāšanas, neveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

30. Ja fiziskā persona, iznomājot dzīvojamo platību, saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” nav reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēja, tai saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma prasībām ir jāuzskaita sniegto nomas pakalpojumu vērtība. Ja minēto pakalpojumu vērtība jebkuru 12 mēnešu laikā pārsniedz 50 000 euro, fiziskajai personai ir jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā.

6. Nosacījumi, kas jāievēro dzīvokļa izīrētājam vai iznomātājam, kurš vēlas maksāt mikrouzņēmumu nodokli

31. Mikrouzņēmumu  nodokļa likme, ko piemēro mikrouzņēmumu nodokļa aprēķinā ieņēmumiem no izīrēšanas vai iznomāšanas līdz 7000 euro, ir 9 % vai 11% ,ja ieņēmumi ir robežās no 7000,01 līdz 100 000 euro. Ieņēmumiem, kas pārsniedz 100 000 euro, piemēro likmi 20 %.

! Maksājot mikrouzņēmumu nodokli, uz valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām attiecina 69,4 % no mikrouzņēmumu nodokļa, tādējādi tās ir mazākas nekā tad, ja tiktu veiktas vispārējā kārtībā kā pašnodarbinātai personai, piemērojot 26,76 % likmi valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objektam. Tas ietekmē valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumu apmēru.

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs nav tiesīgs piemērot neapliekamo minimumu, atvieglojumus, attaisnotos izdevumus par izglītību un saņemtajiem ārstnieciskajiem pakalpojumiem, kā arī veiktos maksājumus privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju maksājumus par periodu, kad tas maksā mikrouzņēmumu nodokli.

32. Mikrouzņēmumu nodokli maksā četras reizes gadā līdz ceturksnim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam, t.i., līdz 15.aprīlim, 15.jūlijam, 15.oktobrim un 15.janvārim.

33. Līdz ceturksnim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam, t.i., līdz 15.aprīlim, 15.jūlijam, 15.oktobrim un 15.janvārim, iesniedz mikrouzņēmumu nodokļa deklarāciju. Mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas veidlapa ir noteikta  Ministru kabineta 2014.gada 8.aprīļa noteikumos Nr.190 “Noteikumi par mikrouzņēmumu nodokļa deklarāciju un tās aizpildīšanas kārtību”.

34. Fiziskajai personai, kura izīrē vai iznomā dzīvokli un ir reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēja, t.sk. ja tā maksā mikrouzņēmumu nodokli, ir pienākums kārtot grāmatvedību, kurā uzskatāmi atspoguļo visus saimnieciskos darījumus.

Kārtojot grāmatvedības uzskaiti vienkāršā ieraksta sistēmā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja žurnālā reģistrē (ieraksta) saimnieciskās darbības ieņēmumus un ar to gūšanu saistītos izdevumus. Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja žurnāls ir noteikts Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumu Nr.188 “Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā” 2.pielikumā.

Kārtojot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, ieņēmumus uzskaita pēc kases principa – ieņēmumus tad, kad tie ir saņemti, bet izdevumus – tad, kad tie ir izdarīti.

! Detalizēta informācija par grāmatvedības uzskaites kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā ir pieejama Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļa vietnē https://www.vid.gov.lv ievietotajā metodiskajā materiālā "Grāmatvedības kārtošana vienkāršā ieraksta sistēmā" un metodiskajā materiālā "Saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnāls".

(www.vid.gov.lv → Nodokļi → Grāmatvedības organizēšana → Tiesību akti  → Metodiskie materiāli)

35. Iegūstot mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu, fiziskā persona trīs darbdienu laikā pēc Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma paziņošanas par reģistrāciju mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusā reģistrē mikrouzņēmuma darbiniekus (t.sk. arī sevi), iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestā ziņas par darba ņēmējiem – Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumu Nr.827 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli” 1.pielikumu.

! Detalizēta informācija par mikrouzņēmumu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtību ir pieejama Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļa vietnē https://www.vid.gov.lv ievietotajā “Metodiskajā materiālā par mikrouzņēmumu nodokli”.

(www.vid.gov.lv → Nodokļi → Mikrouzņēmumu nodoklis → Tiesību akti  → Metodiskie materiāli)

7. Pievienotās vērtības nodokļa piemērošana dzīvokļa izīrēšanai vai iznomāšanai

36. Saimnieciskās darbības ietvaros veikta pakalpojuma sniegšana par atlīdzību ir darījums, ko apliek ar pievienotās vērtības nodokli.

37. Saimnieciskā darbība Pievienotās vērtības nodokļa likuma izpratnē ir jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību (tai skaitā jebkuru ražotāju, tirgotāju vai pakalpojumu sniedzēju darbība, lauksaimnieciska darbība). Materiāla vai nemateriāla īpašuma izmantošanu ar nolūku sistemātiski gūt no tā ienākumus arī uzskata par saimniecisko darbību minētā likuma izpratnē.

38. Darbību, kas vērsta uz dzīvokļa izīrēšanu vai iznomāšanu,  klasificē kā saimnieciskās darbības ietvaros veiktu pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību.

39. Pakalpojumu sniegšanas darījumā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā vērtība ir atlīdzība par sniegtajiem pakalpojumiem.

40. Sniegtā pakalpojuma vērtībā ietilpst visas izmaksas, kā arī visi saskaņā ar normatīvajiem aktiem par šā pakalpojuma sniegšanu maksājamie nodokļi (tostarp arī pašvaldības noteiktā nekustamā īpašuma nodokļa summa), nodevas un citi obligātie maksājumi, izņemot pievienotās vērtības nodokli.

41. Pievienotās vērtības nodokļa jomu regulējošo normatīvo aktu piemērošana var atšķirties atkarībā no tā, vai dzīvojamo platību (dzīvokli) izīrē vai iznomā.

42. Pēc reģistrācijas Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā sniegto dzīvojamās platības nomas pakalpojumu vērtību apliek ar pievienotās vērtības nodokli.

43. Dzīvojamo telpu īri (izņemot viesu izmitināšanas pakalpojumus viesu izmitināšanas mītnēs – viesnīcās, moteļos, viesu mājās, lauku tūrismam izmantojamās mājās, kempingos, tūristu mītnēs) ar pievienotās vērtības nodokli neapliek.

10.piemērs

Dzīvokļa īpašnieks – fiziskā persona “A” (nereģistrēts nodokļa maksātājs) – ir noslēdzis īres līgumu ar fizisko personu “B” (īrnieks) par to, ka īrniekam ir tiesības dzīvot fiziskās personas “A” dzīvoklī un lietot īrētās telpas, kā arī iemitināt dzīvojamās telpās savus ģimenes locekļus.

Izrakstot rēķinu īrniekam par dzīvojamo telpu īri, īres maksu neapliek ar pievienotās vērtības nodokli.

Tā kā īres maksu neapliek ar pievienotās vērtības nodokli, dzīvokļa īpašniekam arī nav jāseko, vai, veicot šos darījumus, nav pārsniegts ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo darījumu reģistrācijas slieksnis 50 000 euro.

44. Telpu iznomāšana juridiskajai personai (piemēram, komersantam, individuālajam uzņēmumam, kooperatīvajai sabiedrībai, nerezidentu pastāvīgajai pārstāvniecībai, iestādei, organizācijai, biedrībai, nodibinājumam), kā arī fiziskajai personai, kura veic saimniecisko darbību, ir pakalpojums, par kuru aprēķina pievienotās vērtības nodokli, ja šo pakalpojumu sniedz Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā reģistrēta persona vai persona, kurai bija jābūt reģistrētai minētajā reģistrā.

11.piemērs

Komersants (reģistrēts nodokļa maksātājs), kura īpašumā ir dzīvojamā platība, ir noslēdzis dzīvojamās platības nomas līgumu ar fizisko personu, kura nomātās telpas izmanto savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Komersants ir saņēmis arī paziņojumu par pašvaldības noteiktā nekustamā īpašuma nodokļa summu.

Sniegtais dzīvojamās platības nomas pakalpojums ir ar pievienotās vērtības nodokli apliekams darījums, kura vērtībai piemēro pievienotās vērtības nodokļa standartlikmi. Nomas pakalpojuma vērtībā komersants iekļauj visas izmaksas, kas saistītas ar šī pakalpojuma sniegšanu, tostarp arī pašvaldības noteiktā nekustamā īpašuma nodokļa summu.

45. Persona, kura iznomā dzīvojamo platību, reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, ja tās veikto ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo darījumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā ir pārsniegusi 50 000 euro.

Minētā persona var izvēlēties reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā arī pirms noteiktā reģistrācijas sliekšņa 50 000 euro sasniegšanas.

Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā nereģistrētai personai, kura iznomā dzīvojamo platību, jāseko, vai, veicot šādus darījumus, nav pārsniegts reģistrācijas slieksnis 50 000 euro.

12.piemērs

Fiziskā persona iznomā dzīvojamo platību un nav reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja atbilstoši likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktajam.

Sniegtais dzīvojamās platības nomas pakalpojums ir ar pievienotās vērtības nodokli apliekams darījums, kura vērtībai piemēro pievienotās vērtības nodokļa standartlikmi.

Fiziskās personas sniegto nomas pakalpojumu vērtība pēdējo 12 mēnešu laikā ir sasniegusi 50 000 euro. Fiziskajai personai ne vēlāk kā līdz tā mēneša piecpadsmitajam datumam, kas seko mēnesim, kad ir pārsniegts noteiktais reģistrācijas slieksnis (50 000 euro), ir jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā.

46. Lai reģistrētos Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, nodokļa maksātājs Valsts ieņēmumu dienestā iesniedz Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumu Nr.17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai” 2.pielikumā noteikto iesniegumu.

!Detalizēta informācija par reģistrēšanās kārtību Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā ir atrodama Valsts ieņēmumu dienesta  tīmekļa vietnē www.vid.gov.lv sadaļā “PVN reģistrs”.

(www.vid.gov.lv → Nodokļi → Pievienotās vērtības nodoklis → PVN reģistrs)

8. Saistošie normatīvie akti

1. Likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.

2. Likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.

3. Mikrouzņēmumu nodokļa likums.

4. Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumi Nr.899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība”.

5. Ministru kabineta 2012.gada 21.augusta noteikumi Nr.568 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību”.

6. Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumi Nr.1478 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto un brīvprātīgo iemaksu objekta minimālo un maksimālo apmēru”.

7. Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumi Nr.827 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli”.

8. Ministru kabineta 2014.gada 8.aprīļa noteikumi Nr.190 “Noteikumi par mikrouzņēmumu nodokļa deklarāciju un tās aizpildīšanas kārtību”.

9. Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumi Nr.188 “Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā”.

10. Ministru kabineta 2007.gada 8.maija noteikumiem Nr.301 “Noteikumi par individuālo komersantu finanšu pārskatiem”.

11. Pievienotās vērtības nodokļa likums.

12. Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumi Nr.17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai”.