Новости

UIN deklarācijas aizpildīšanas kārtība

Šīs deklarācijas ailes aizpildīšanai nepieciešama vismazākā piepūle. Šeit ir jāuzrāda Peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādītais peļņas vai zaudējumu apmērs pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa un pārējo nodokļu atskaitīšanas.

„Pārējo nodokļu” piemērs ir nekustamā īpašuma nodoklis, izložu un azartspēļu nodoklis un nodevas un preču vai pakalpojumu loterijas organizēšanas valsts nodevas. Par šo nodokļu summām apliekamais ienākums tiek samazināts deklarācijas III sadaļā “apliekamā ienākuma (zaudējumu) samazināšana (palielināšana)”. Pieredze liecina, ka daudzi uzņēmumi uzrāda nekustamā īpašuma nodokli administratīvu izmaksu postenī. Arī šajā gadījumā Peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādītais peļņas vai zaudējumu apmērs  pirms nodokļiem ir jāsamazina par nekustamā īpašuma nodokļa summu. 

Ja uzņēmums ir aprēķinājis arī atlikto nodokli, tad deklarācijas 01. ailes peļņa ir jāsamazina (vai zaudējumi jāpalielina) par atliktā nodokļa summu.

Ja uzņēmumam pieder tādi sociālās infrastruktūras objekti kā dzīvokļu un komunālās saimniecības objekti, izglītības iestādes, kultūras iestādes, sporta iestādes, sabiedriskās ēdināšanas iestādes, medicīniskās aprūpes iestādes, un šīs iestādes taksācijas gada laikā ir sniegušas pakalpojumus par cenām, kas ir zemākas par tirgus cenām vai bez maksas, tad apliekamais ienākums ir jāpalielina par zaudējumu summu, kurus radījusi uzņēmumam piederošo infrastruktūras objektu uzturēšana.

Jāņem vērā, ka šiem objektiem nav jābūt tieši saistītiem ar konkrētā uzņēmuma  uzņēmējdarbību. Respektīvi, par sociālās infrastruktūras objektiem tiks uzskatīti tikai tādi objekti, kuru izmantošana ir tāds uzņēmējdarbības veids, kas nav reģistrēts Uzņēmumu reģistrā kā nodokļu maksātāja uzņēmējdarbības veids.

Tipisks piemērs ir ēdnīcas uzturēšana uzņēmuma darbinieku vajadzībām – sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus uzņēmuma telpās sniedz cita juridiskā persona, kura nemaksā nomas maksu uzņēmumam, nekompensē elektroenerģijas u.c. izdevumus, bet sniedz ēdināšanas pakalpojumus par zemāku cenu.

Deklarācijas 3. ailē uzrāda:

• izdevumus uzņēmuma īpašnieku un darbinieku atpūtai, atpūtas ceļojumiem, dažādām izklaidēm, atspirdzinošo dzērienu un ēdināšanas izmaksas, ar noteikumu, ka šos izdevumus nevar sadalīt personāli (Ziemassvētku balles, sporta pasākumi, darbinieku kafijas paužu izdevumi); 
• izdevumus braucieniem ar uzņēmuma autotransportu, ja tas nav nepieciešams saimnieciskās darbības veikšanai ar noteikumu, ka šos izdevumus nevar sadalīt personāli (piemēram, darbinieku izklaides brauciens uz Lietuvu ar uzņēmuma autobusu);
• izdevumus dāvinājumiem, (piemēram, izglītības iestādēm bez atlīdzības nodoto skaitļošanas iekārtu atlikušo bilances vērtību);
• izdevumus ziedojumiem un galvojumiem, naudas maksājumus politiskām organizācijām vai cita veida sabiedriskajām organizācijām. Ziedojumu jaunā definīcija ir dota likuma par UIN 20. panta 7. daļā, ziedojums bērnu slimnīcas remontam);
• izdevumus par taksācijas gadā uzņēmuma darbiniekiem iegādātajām dāvanām (līdz 80 LVL uz darbinieku). Ja balvas vērtība ir virs 80 LVL, starpību pieskaita konkrētā darbinieka algai un apliek ar nodokli;
• preču zudumus un norakstīto preču vērtību, kas pārsniedz uzņēmuma plānoto zudumu normatīvus taksācijas periodā. Normatīvu rēķina, pamatojoties uz faktisko preču zudumu vērtību iepriekšējo 3 gados. Ja normatīvs nav izstrādāts (dokumentēts/vadības apstiprināts), apliekamais ienākums ir jāpalielina par visu norakstīto preču vērtību. Jāpiebilst, ka ne likums, ne MK noteikumi nesniedz atbildi kā rīkoties, ja inflācijas dēļ ir būtiski mainījušās preču cenas, bet faktisko zudumu apjoms naturālā izteiksmē  palicis nemainīgs, līdz ar to zudumu faktiskā vērtība naudas izteiksmē palielinājusies;
• izdevumus par balvām, kuras tiek piešķirtas reklāmas akciju ietvaros un kuru saņēmēju uzņēmums nevar identificēt (zelta auskari kafijas iepakojumā, nauda čipsu paciņā);
• citus izdevumus, kas ekonomiski nav saistīti ar Uzņēmuma saimniecisko darbību. Piemēram, VID savās publikācijās ir skaidrojis, ka darbinieku ēdināšanas izdevumi tiem organizētajos mācības kursos ir tādi izdevumi, par kuru summu ir jāpalielina apliekamais ienākums, jo šie izdevumi ir saistīti ar mācību kursiem, bet nav nepieciešami uzņēmuma saimnieciskajai darbībai;
• dāvanu iegādes izdevumus un citas izmaksas, kas nav minētas likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 3. panta 3. daļā fiziskām personām – nerezidentiem.

Tonnāžas nodokļa maksātāji šajā ailē neuzrāda tādu pamatlīdzekļu nolietojuma summu un norakstīto nemateriālo ieguldījumu vērtību, kuri tiek lietoti ieņēmumu gūšanai no kuģu izmantošanas starptautiskajos pārvadājumos un ar to saistītās darbībās.

Deklarācijas 5.1. ailē nodokļa maksātājs, kurš reģistrēts un darbojas saskaņā ar Reģionālās attīstības likumu noteiktā īpaši atbalstāmā teritorijā, uzrāda gada pārskatā norādīto pamatlīdzekļu nolietojuma summu, kurus tas iegādājies laikposmā , kad teritorijai ir īpaši atbalstāmās teritorijas statuss, un kurus tas izmanto uzņēmējdarbībā attiecīgajā teritorijā.

Šajā ailē norāda par peļņas vai zaudējumu aprēķinā norakstītajām

• līgumsodu un naudas sodu summām (piemēram, par novēlotu Lattelekom rēķina apmaksu, par novēlotu preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu pircējam);
• soda naudu un soda sankciju summu (Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu auditos veiktie uzrēķini).

Norma par iztrūkumiem un izlaupījumiem attiecas tikai uzņēmumiem, kuru pamatkapitālā valsts vai pašvaldības daļa ir lielāka par 50%, kā arī no budžeta finansētajām institūcijām.

Ja privāta uzņēmuma peļņas vai zaudējumu aprēķinā ir atspoguļotas iztrūkumu vai izlaupījumu (kasē, noliktavā) summas, par šīm summām apliekamais ienākums nav jāpalielina, ar noteikumu, ka uzņēmums veiks nepieciešamās darbības zaudējumu atgūšanai. Un tas arī ir saprotams, jo, visticamāk, uzņēmums mēģinās atgūt zaudējumus no materiāli atbildīgajām personām.

Ja uzņēmums nav ieturējis nodokli no izmaksām nerezidentu uzņēmumiem par vadības un konsultāciju pakalpojumiem (10%), procentiem (10%), intelektuālo īpašumu (5%/15%), atlīdzību par Latvijā esoša nekustamā īpašuma izmantošanu (5% - operatīvo līzingu, nomas maksu), maksājumi zemu nodokļu un beznodokļu valstīs reģistrētām vai nodibinātām personām (15%), tad 8. ailē uzrāda samaksāto summu par pakalpojumiem pilnā apmērā. Ja uzņēmums ir ieturējis nodokli, bet noteiktajā termiņā nav pārskaitījis to budžetā, tad uzņēmumam tiks piemērota nokavējuma nauda.

Vadības un konsultatīvie pakalpojumi

Šīs ailes aizpildīšana ir aktuāla gadījumā, kad Latvijas uzņēmums ir izmaksājis atlīdzību ārvalstu uzņēmumam, neieturot nodokli un tā rīcībā nav dokumentāra pamatojuma (ārvalstu uzņēmuma rezidenta apliecības, ja tas reģistrēts valstī, ar kuru Latvijai ir noslēgta nodokļu konvencija), kas ļauj neieturēt nodokli.

No Latvijas uzņēmuma viedokļa vislabākais risinājums ir ieturēt nodokli no šādām izmaksām, it īpaši, ja runa ir par lielām summām, un kārtot savstarpējās saistības pēc nodokļa ieturēšanas, piemēram, ieteikt un palīdzēt ārvalstu uzņēmumam atgūt ieturēto nodokli, pamatojoties uz Rezidenta apliecību – iesniegumu nodokļa atmaksai, ja tas reģistrēts valstī, ar kuru Latvijai ir noslēgta nodokļu konvencija. Laba prakse ir domāt par nodokļu lietām jau pirms līguma parakstīšanas. Līgumā par vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem vēlams paredzēt, ka kopējo pakalpojumu un konsultāciju atlīdzības summu veido summa x un ārvalstu uzņēmuma Latvijā maksājamā nodokļa summa, ja šāds nodoklis būtu jāmaksā saskaņā ar Latvijas likumdošanu. Šāda vienošanās ir jāatspoguļo arī grāmatvedības uzskaitē. Piemēram, ja nerezidents vēlas saņemt atlīdzību par konsultāciju 10,000 LVL apmērā, tad grāmatvedībā atspoguļojamā pakalpojuma bruto vērtība ir 11,111 LVL. Budžetā pārskaitāmā nodokļa summa ir 1,111 LVL.

Procenti un maksājumi par intelektuālo īpašumu

Izņemot gadījumu, kad procenti tiek maksāti Lietuvas rezidentam, nodoklis 10% apmērā vienmēr būs jāietur saskaņā ar Latvijas likumdošanu. Tāpēc ārvalstu uzņēmumiem nav nepieciešams noformēt rezidenta apliecību.

Tas pats attiecas uz tādiem maksājumiem par intelektuālo īpašumu, kas nav maksājumi par autortiesībām vai tiesībām izmantot autortiesības uz literāru vai mākslas darbu.

Maksājumi zemu nodokļu vai beznodokļu valstu reģistrētām personām

Izņemot pāris likumā noteiktos izņēmumus, nodoklis ir jāietur no jebkuriem maksājumiem, kuri samazina Latvijas uzņēmuma apliekamo ienākumu (piemēram, maksājumiem par pakalpojumiem, maksājumiem par precēm, kuru izcelsme nav minētajās valstīs, apdrošināšanas prēmijām, maksājumiem izdevumu atlīdzināšanai procentiem par aizdevumiem u.c.) un kas veikti juridiskām vai fiziskām personām.

VID ir tiesīgs atļaut neieturēt nodokli no konkrētiem maksājumiem zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs reģistrētām personām pēc 15% likmes. Neskatoties uz šādu atļauju, izmaksātājam ir pienākums ieturēt nodokli 10% apmērā, piemēram, no konsultāciju pakalpojumiem, kas tiek maksāta minētajās valstīs reģistrētām personām. Ja tas nav izdarīts, apliekamais ienākums ir jāpalielina par visu konsultācijas pakalpojumu summu.

Zemu nodokļu vai beznodokļu valstu sarakstu atradīsiet šeit.

Šo aili nebūs grūti aizpildīt, ja uzņēmumā ir izstrādāts nolikums par reprezentācijas izdevumiem, kas nodrošina:

• ka izdevumus klasificējot kā reprezentācijas izdevumus, tiek izmantoti noteikti kritēriji;
• ka visi reprezentācijas izdevumi tiek iegrāmatoti atbilstošā kontā, nevis, piemēram, reklāmas izdevumu kontā.

Nebūtu jāaizmirst arī par likumdošanas prasībām noformēt atbilstošus attaisnojuma dokumentus par naudas līdzekļu izlietojumu reprezentācijas izdevumiem.

Apliekamais ienākums jāpalielina ne tikai par 40% no reprezentācijas nolūkā veiktajiem izdevumiem, bet arī par 40% no PVN par šiem izdevumiem.

Visās pēdējā laika publikācijās VID ir norādījis, ka konkrētais reprezentācijas izdevums ir izvērtējams, ņemot vērā to veikšanas ekonomisko būtību, maksājumu mērķi un atbilstību uzņēmuma saimnieciskajai darbībai. Piemēram, maksājumi par telpu īri tādas konferences rīkošanai, kura iepazīstina sabiedrību ar konkrēto uzņēmumu, ir uzskatāmi par reprezentācijas izdevumiem. No VID skaidrojumiem (piemēram, žurnālā „Bilance”) arī izriet, ka reprezentācijas priekšmeti ir priekšmeti ar nelielu vērtību vai suvenīri.

Šīs ailes aizpildīšana neprasa īpašu piepūli, ja peļņas vai zaudējumu aprēķinā var viegli identificēt gan speciālo uzkrājumu summas, gan bezcerīgos parādus.

Tonnāžas nodokli maksā iekšzemes uzņēmumi, kuriem Valsts ieņēmumu dienests ir piešķīris tonnāžas nodokļa maksātāja statusu. Tonnāžas nodokli aprēķina, pamatojoties uz kuģa neto tilpību.

Pieļaujamo procentu apmērs ir jānosaka par procentiem:

Pieļaujamo procentu apmērs nav jānosaka par procentiem:

Apliekamais ienākums ir jāpalielina par lielāko no divu aprēķinu rezultātā iegūtajām pieļaujamo procentu summām.

1) aprēķina vidējo parādu saistību apmēru:

1700 x 1,2 x 7,6% (CSP vidējo īstermiņa kredītu likme kredītiestādēs 31/12/2004) = 155,04 LVL

300 – 155.04 = 144.96 (pārsniegums)

Ja taksācijas periods nesakrīt ar kalendāro gadu, aprēķinā izmanto taksācijas gada pēdējā mēneša procentu likmi. Valūtā izsniegtajiem kredītiem piemērojamā procentu likme 31/12/2004 ir 5,1%)

3) aprēķina pieļaujamo procentu apmēru saskaņā ar 2.metodi:

4) Apliekamais ienākums jāpalielina par 144.96 LVL.

Ja uzņēmums veic grāmatvedības uzskaiti, ievērojot Latvijas grāmatvedību regulējošo likumdošanu un Starptautiskos grāmatvedības standartus, tad šādiem izdevumiem Peļņas vai zaudējumu aprēķinā nebūtu jābūt. Ja tomēr ir – tad apliekamais ienākums ir jāpalielina. Tipiskākie piemēri: procentu maksājumi, kas būtu jāiekļauj ilgtermiņa ieguldījumu pašizmaksā un kapitālā remonta izmaksas, kas norakstītas kā tekošie remonti.

Šādu uzkrājumu piemēri ir:

Dabas resursu virslimita izmantošanas un vides piesārņošanas virslimita maksājumu summa (6.panta 3.d.) 

Uzņēmumam, kas nodarbojas ar dabas resursu ieguvi un izmantošanu, piesārņojošo vielu ievadīšanu vidē, ir jāsaņem attiecīga atļauja, kurā norādīti atbilstošie limiti. Limitu pārsniegšanas gadījumā dabas resursu nodoklis tiek aprēķināts pēc pamatlikmes un papildlikmes un par iegūto summu būs jāpalielina apliekamais ienākums.

Šajā ailē tiek norādīta arī dabas resursu nodokļa summa, kas ir jāaprēķina tiem uzņēmumiem, kuri 2004. gadā neapsaimniekoja pašu radīto iepakojumu, kura svars pārsniedza 300 kg. Tiem uzņēmumiem arī ir pienākums aprēķināt un iemaksāt valsts budžetā līdz 2004.gada 20.jūlijam dabas resursu nodokli pēc papildlikmēm.

1) Par 2004. gadu papīra iepakojums bija jāapsaimnieko 50 % apmērā no visa uzņēmuma radītā papīra iepakojuma: 2000kg X 50% = 1000 kg papīra.

2) Iegūtais kilogramu daudzums ir jāreizina ar iepakojuma nodokļa likmi 0,06 LVL/kg (DRN likuma 8. pielikums) un ar trīs: 1000 kg X 0,06 LVL x 3 = 180 LVL

Tātad apliekamo ienākumu jāpalielina par 180 latiem.

Korekcija ir jāveic, ja uzņēmums attiecībā uz 22. ailē minētajiem uzņēmumiem nav veicis grāmatojumu:

Kompensācijas summai jābūt samērīgai pret pārnesto zaudējumu summu. Mūsuprāt, kompensācija 15% apmērā no pārnestajiem zaudējumiem ir optimāla summa.

UIN deklarācijas 25. un 26. aili aizpilda, ja uzņēmums ir bijis iesaistīts reorganizācijā: 1) Latvijas ietvaros vai 2) Latvijas un kādas citas ES dalībvalsts ietvaros. Pirmajā gadījumā 6.2. un 6.3 pants ir spēkā ar taksācijas gadu, kas sākas 2004. gadā, bet otrajā – no 2004. gada 1. maija.

Likuma par UIN 6.2. un 6.3. panta prasība atspoguļo šī likuma vispārēju normu – nosakot apliekamo ienākumu, aktīva un pasīva posteņu pārvērtēšanas rezultātus neņem vērā, t.sk. arī pārvērtēšanas, kas veikta reorganizācijas ietvaros.

Šo aili aizpilda uzņēmumi, kuru saimnieciskās darbības veids ir pasažieru pārvadājumu nodrošināšana, kuri saņem dotācijas pasažieru pārvadājumu izmaksu segšanai iekšzemes autobusu satiksmes maršrutos un kuri ir izmantojuši UIN likumā noteikto iespēju veidot limitēta apmēra speciālu rezervi, sadalot taksācijas perioda peļņu. Rezervi var veidot triju taksācijas gadu laikā, un šajos gados apliekamo ienākumu var samazināt par izveidotās rezerves summu.

Ja trešā gada laikā uzņēmums nav iegādājies autobusus vai iegādāto autobusu vērtība ir mazāka par izveidotās rezerves lielumu, tad apliekamais ienākums ir jāpalielina par starpību starp izveidotās rezerves summu, kuru norāda 27. ailē.

Runa ir par gadījumiem, kad uzņēmums zaudē zemi vai ēkas stihiskā nelaimē, un šāda zaudējuma risks ir apdrošināts, vai zeme un ēkas tiek atsavinātas piespiedu kārtā valsts vai sabiedriskām vajadzībām, un nodokļa maksātājs saņem no valsts kompensāciju.

Uzņēmumam ir iespēja izvēlēties, vai ieguldīt saņemto kompensāciju līdzīgos pamatlīdzekļus vai izlietot citiem mērķiem. Ja izvēle ir naudas izlietošana citiem mērķiem, tad par kompensācijas summu palielina apliekamo ienākumu. Ja, savukārt, ieguldījums tiek veikts līdzīgos pamatlīdzekļos, ir jāievēro 12 mēnešu ieguldījuma termiņš.

Kompensācijas (vai tās daļas) saņemšanas diena ir datums, kad kompensācija (tās daļa) ir faktiski saņemta, piemēram, ieskaitīta uzņēmuma bankas kontā. No šī datuma (ieskaitot) tad arī skaita 12 mēnešus.

Attiecībā uz pamatlīdzekļiem, kas iegādāti par kompensāciju, ir jāievēro īpaši noteikumi nodokļu nolietojuma aprēķināšanā.

Šajā ailē ir jānorāda dividendes, kas ir saņemtas no ārvalstu uzņēmuma:

kurā Latvijas uzņēmumam pieder mazāk par 25% no kapitāla un balsstiesībām;

• kurš ir reģistrēts valstī vai teritorijā, kas ir atzīta par zemu nodokļu vai beznodokļu valsti;

Apliekamais ienākums šajā ailē ir jāpalielina arī par dividenžu summu, kuras ir saņemtas no Latvijas uzņēmumiem, kuri izmanto nodokļu atvieglojumus saskaņā ar likumu „Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijā”, „Par xxx” un kuras ir izmaksātas no peļņas (vai tās daļas), kas nav aplikta ar uzņēmumu ienākuma nodokli.

Runa ir tikai par darījumiem, kas ir notikuši starp saistītiem uzņēmumiem vai personām.

Piemēram, korekcija nav jāveic uzņēmumam, kurš ir pārdevis pamatlīdzekļus ar zaudējumiem citam uzņēmumam, kurā tam pieder 19% no pamatkapitāla.

Šīs ailes aizpildīšana ir aktuāla uzņēmumiem, kuri pārdod preces (pakalpojumus):

• saistītam ārvalstu uzņēmumam; vai
• Latvijas saistītiem uzņēmumiem, kuri izmanto nodokļu atvieglojumus un atlaides: vai 
• saistītām personām;
• visām personām, kas atrodas, ir reģistrētas vai nodibinātas zemu nodokļu vai beznodokļu valstu teritorijās

par cenu, kas ir zemāka par tirgus cenu vai pērk preces (pakalpojumus) no iepriekšminētajām personām par cenām, kas ir augstākas nekā tirgus cena. Lai gan nodokļu likumos ir iestrādātas vadlīnijas par tirgus cenu noteikšanas metodēm, bet sīkāks prakstisks pielietojuma skaidrojuma nav.

Jautājums par salīdzinošajām cenām kļūst aktuālāks ar katru gadu, pieaug arī VID interese par tām. Katrā konkrētajā gadījumā, kad tirgus cenas ir augstākas (zemākas) nekā cenas, kas piemērotas darījumiem ar saistītiem uzņēmumiem, uzņēmuma rīcībā ir jābūt dokumentāram pamatojumam (pierādījumiem), kāpēc cenas atšķiras. Par salīdzinošajām cenām mēs esam vairākkārt rakstījuši mūsu Īsziņās.

Šo aili aizpilda, ja ar saistītu ārvalstu uzņēmumu vai Latvijas uzņēmumu, kas izmanto nodokļu atvieglojumus vai atlaides, vai ar saistītu personu tiek veikti citi darījumi, izņemot preču un pakalpojumu darījumus. Piemēram, ja uzņēmums ir izsniedzis saistītam ārvalstu uzņēmumam bezprocentu aizdevumu, tad ir jāaprēķina „negūto” procentu summa un par šo summu ir jāpalielina apliekamais ienākums.

Minētā norma attiecas uz nomniekiem, kuri ir noslēguši pamatlīdzekļu (parasti ēku un būvju) operatīvās nomas līgumu, kuri saskaņā ar līgumu veic nomāto pamatlīdzekļu uzlabošanas darbus un saņem no iznomātāja kompensāciju par veiktajiem darbiem.

Ar kompensāciju ir saprotama precīza rekonstrukcijas (uzlabošanas, atjaunošanas) darbus pamatojoša summa.

Ja nomas līguma noteikumi neparedz izmaksu kompensāciju, tad nomnieks neveic korekciju, bet noraksta pamatlīdzekļu uzlabošanā ieguldīto līdzekļu vērtību atlikušajā nomas līguma termiņā.

Apliekamais ienākums ir jāpalielina gadījumos, kad uzņēmums veic nomāto pamatlīdzekļu uzlabošanu „uz savu roku”, kas nav paredzēta nomas līguma vai ja nomas līgums nav noslēgts vispār.

Šajā ailē varētu būt šādas korekcijas:

nemateriālās vērtības (goodwill) norakstīšanas efekts;

• negatīvā vērtība, kas veidojas, izslēdzot 1. kategorijas pamatlīdzekļus (ēkas);
• par ārvalstīs samaksāto nodokli, ja tas ir iekļauts peļņas un zaudējuma aprēķinā;
• par darbinieku labā veiktajiem dzīvības apdrošināšanas maksājumiem (ar uzkrājumu) un iemaksām privātajos pensiju fondos, ja uzņēmumam ir nodokļu parādi 31/12/2004

Šajā ailē uzrāda deklarācijas 5. – līdz 35. ailes kopsummu.

Ja uzņēmuma bilancē ir pamatlīdzekļi, kas tiek nomāti ar izpirkuma tiesībām, tad apliekamo ienākumu palielina par šādu pamatlīdzekļu finanšu nolietojumu un samazina par to nodokļu nolietojumu.

Pārņemot pamatlīdzekļus, piemēram, reorganizāciju rezultātā, to „iegādes” vērtība ir pārņemšanas brīdī noteiktā atlikusī vērtība nodokļu vajadzībām.

Aprēķinot 40.1.rindā uzrādāmā pamatlīdzekļu nolietojuma summu, piemēro koeficientus, kuri atkarībā no pamatlīdzekļu kategorijas ir no 1.3 – 2.0.

Šajā rindā jānorāda faktiski aprēķinātā nekustamā īpašuma nodokļa summa par attiecīgo taksācijas periodu. Gadījumos, kad UIN taksācijas periods nesakrīt ar kalendāro gadu, nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinā izmantojama proporcija – faktiski aprēķināto nodokļa maksājumu sadalot atbilstoši uzņēmuma taksācijas periodā ietilpstošo kalendāra mēnešu skaitam.

Apliekamais ienākums ir jāsamazina par preču un pakalpojumu loterijas organizēšanas valsts nodevu, ja šī nodeva ir uzrādīta Peļņas vai zaudējumu aprēķina rindā „Pārējie nodokļi”. Ja nodeva ir uzrādīta citā Peļņas vai zaudējumu aprēķina rindā, tad korekcija nav nepieciešama.

Korekciju šajā ailē veic uzņēmumi, kuri ražo lauksaimniecības produktus vai veic to pirmās pakāpes pārstrādi un saņem subsīdijas. Apliekamo ienākumu drīkst samazināt par subsīdiju summām, ja minētās subsīdijas pirms tam ir bijušas atspoguļotas nodokļu maksātāja Peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Apliekamo ienākumu drīkst samazināt, ja ievēroti visi turpmāk minētie kritēriji:

• ienākums, kas attiecas uz šiem parādiem, pirms tam ir iekļauts apliekamā ienākuma aprēķinā (šis kritērijs parasti ir izpildīts);
• parādu summa ir norakstīta no nedrošiem parādiem paredzēto speciālo uzkrājumu summas vai tieši zaudējumos (izdevumos) uzņēmuma grāmatvedībā kārtējā taksācijas periodā vai kādā no iepriekšējiem taksācijas periodiem;
• debitors ir Latvijas Republikas nodokļu maksātājs vai to valstu rezidents, ar kuru Latvijai ir noslēgta nodokļu konvencija, vai ES dalībvalsts rezidents (šajā kritērijā ir grozījumi – kursīvā);

un papildus viens no turpmāk uzskaitītajiem nosacījumiem:

• debitors ir valsts vai pašvaldības uzņēmums, kas likvidēts atbilstoši attiecīgas institūcijas lēmumam;
• ir tiesas spriedums par parāda piedziņu no debitora un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību un uzņēmums - debitors ir izslēgts no Uzņēmumu reģistra;
• ir tiesas spriedums par parāda piedziņu no debitora – fiziskās personas un tiesu izpildītāja akts par piedziņas 

Šajā ailē uzrāda starpību starp iepriekšējā taksācijas periodā un tekošā taksācijas periodā nedrošiem parādiem speciāli izveidotajiem uzkrājumiem. Jāņem vērā, ka korekcija ir jāveic par summu, kas ir iekļauta Peļņas vai zaudējumu aprēķinā, nevis ir aprēķināta kā starpība starp uzkrājumu atlikumiem bilancē uz gada sākumu un beigām.

Veicot grāmatvedības uzskaiti saskaņā ar Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem šādai starpībai nevajadzētu rasties. Ja standartu normas nav tikušas ievērotas, tad šajā deklarācijas ailē uzrāda starpību starp 28LVL (privatizācijas sertifikātu nominālvērtība) un privatizācijas sertifikātu cenu, par kuru tie faktiski tika iegādāti. Atkarībā no uzņēmuma politikas, starpību var norakstīt, piemēram, 5 gadu laikā, ik gadu Peļņas vai zaudējumu aprēķinā norakstot 1/5 no starpības summas.

Negatīva nemateriāla vērtība rodas, ja, piemēram, uzņēmums ir privatizējis valsts uzņēmumu, un iegūto neto aktīvu vērtība ir lielāka par samaksāto cenu. Apliekamais ienākums ir jāsamazina par negatīvās nemateriālās vērtības gada amortizācijas summu. Amortizācijas perioda noteikšana ir uzņēmuma vadības kompetencē.

Šajā ailē norāda, piemēram, uzkrājumus atvaļinājumiem, prēmijām.

Ja rezerve ir bijusi izveidota saskaņā ar nodokļa atvieglojumu pasažieru pārvadājumos izmantojamo autobusu iegādei, tad nosakot apliekamo ienākumu, to samazina par rezerves samazinājuma summu salīdzinājumā ar iepriekšējo taksācijas periodu. Skat. arī aprakstu par deklarācijas 27.rindu.

Šo rindu jāaizpilda gadījumos, kad par nokavējuma naudas summu iepriekš bija palielināts apliekamais ienākums. Ja nokavējuma naudas dzēšana notiek vienā taksācijas periodā, tad korekcijas šajā ailē nav jāveic.

Ja taksācijas periodā uzņēmums kādai izglītības iestādei bez atlīdzības ir nodevis skaitļošanas iekārtas un to aprīkojumu, tad apliekamo ienākumu samazina par šo iekārtu atlikušo vērtību uzņēmuma finanšu grāmatvedībā to izslēgšanas brīdī.

Deklarācijas 3. ailē apliekamo ienākumu palielina par šo pašu summu. Tātad varam secināt, ka no skaitļošanas iekārtu nodošanas izglītības iestādēm uzņēmējs negūst nekādu labumu.

Šajā ailē uzrāda ieņēmumus no likuma „Finanšu instrumentu tirgus likums” 3. pantā minēto vērtspapīru pārdošanas (pārvedamie vērtspapīri, biržā kotētas akcijas, obligācijas un citi parāda vērtspapīri u.c.).

Šo rindu aizpilda tikai tonnāžas nodokļa maksātāji. Skat. arī par deklarācijas 13. rindas aizpildīšanu.

Nosakot 2004. gada apliekamo ienākumu, neņem vērā bilances posteņu pārvērtēšanas rezultātus. Tātad šajā rindā apliekamo ienākumu samazina, ja bilances aktīvu vai pasīvu pārvērtēšanas rezultāts peļņa. Iepriekšējos taksācijas gados apliekamo ienākumu drīkstēja samazināt par peļņu tikai no bilances aktīvu posteņu pārvērtēšanas.

Ārvalstu valūtā izteikto bilances posteņu pārvērtēšanas rezultāti apliekamā ienākuma aprēķinu neietekmē, tātad nekādas korekcijas nav jāveic.

Apliekamo ienākumu samazina par Peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādīto uzņēmuma līdzdalības daļas vērtības palielinājumu meitas vai saistītā uzņēmuma pašu kapitālā.

Šo aili aizpilda uzņēmums, kurš ir atļāvis citam grupas uzņēmumam izmantot savus nodokļu zaudējumus un saņēmis par to atlīdzību. Apliekamo ienākumu samazina par saņemtās atlīdzības summu.

Ja nodokļa maksātājs ir saņēmis šādu kompensāciju un 12 mēnešu laikā no kompensācijas saņemšanas dienas izlietojis to zaudētiem pamatlīdzekļiem identisku vai līdzīgu pamatlīdzekļu iegādei, tad apliekamo ienākumu drīkst samazināt par kompensācijas (vai attiecīgās kompensācijas daļas). Skat. arī par 28. ailes aizpildīšanu.

Apliekamo ienākumu samazina par uzņēmumu gada pārskata Peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādīto saņemamo dividenžu summu. Skat. arī par deklarācijas 29. rindas aizpildīšanu.

Šajā ailē ik gadu no 2003. līdz 2007. taksācijas gadam drīkst uzrādīt 20% no pieļaujamo procentu pārsnieguma summas, kas bija radusies līdz 2002. gada taksācijas beigām.

Iepriekšējos gados deklarācijas veidlapa ir papildināta ar vairākām apliekamā ienākuma samazināšanai paredzētām rindām, tāpēc šī deklarācijas rinda (un 63. – 65. rinda) visticamāk netiks aizpildīta.

Šajā rindā norāda 40. – 62. rindas kopsummu.

Šajā rindā norāda 4. un 39. rindas kopsummu, no kuras atskaitīta 66. rindas summa.

Ja izdarītās uzņēmuma taksācijas perioda peļņas vai zaudējumu koriģēšanas rezultāts ir zaudējumi, tos var segt hronoloģiskā secībā no nākamo piecu taksācijas periodu apliekamā ienākuma (uzņēmumiem, kuri reģistrēti un darbojas saskaņā ar Reģionālās attīstības likumu noteiktā īpaši atbalstāmajā teritorijā un par kura attīstības projektu ir pieņemts MK lēmums vai kuri veic naftas izpētes un ieguves darbus un no apgrozījumā šie darbi pārsniedz 80%, šis periods ir 10 gadi). Šajā ailē norāda pārnesto zaudējumu summu, kas nav izmantota iepriekšējos gados.

Nosakot apliekamo ienākumu, uzņēmuma peļņu var samazināt par summām, kas saņemtas minēto subsīdiju veidā. Tomēr, ja šīs korekcijas rezultātā uzņēmumam rodas zaudējumi (vai zaudējumu palielinājums), šo zaudējumu summu nevar izmantot nākamajos gados, tāpēc zaudējumu summa (68. rindā) tiek samazināta.

Iepriekšējo periodu nodokļu zaudējumus no nepublisko vērtspapīru pārdošanas var segt no apliekamā ienākuma no citas vērtspapīru pārdošanas. Tā kā peļņa no nepublisko vērtspapīru pārdošanas jāuzrāda 4.1.rindā, tad 68.3. rinda nedrīkst būt lielāka par 4.1.r.

Uzņēmumi, kuri nepublisko vērtspapīru pārdošanu neveic regulāri (ne biežāk kā vienu reizi taksācijas periodā) un ja pārdotie vērtspapīri bijuši uzņēmuma īpašumā ilgāk nekā 12 mēnešus, var segt zaudējumus no nepublisko vērtspapīru pārdošanas no uzņēmuma apliekamā ienākuma (nevis ienākuma no citas vērtspapīru pārdošanas).

1. iegūstošā sabiedrība pārņem no pārvedošās sabiedrības, kuri attiecas uz tai nodoto saimnieciskās darbības veidu, vai
2. reorganizācijas rezultātā pievienotā uzņēmuma pirmstaksācijas perioda zaudējumus, ja abus uzņēmumus pirms reorganizācijas un otro uzņēmumu pēc reorganizācijas kontrolē viena un tā pati persona vai personu grupa.

Šajā ailē jānorāda zaudējumi, kuri tiek pārnesti no kāda cita uzņēmumu grupas uzņēmuma. Uzņēmumu grupa ir definēta likuma 14.1 panta 1.- 5. d.

Šajā ailē jānorāda starpība starp 67. un 68. rindām.

Šajā ailē jānorāda rezultāts, kas rodas 69.r. reizinot ar 15% nodokļa likmi (vai 25% likmi, ja uzņēmums izmanto lielo investīciju projektu atlaidi vai citos likumos noteiktos nodokļa atvieglojumus (piemēram, brīvostās un SEZ pieejamos atvieglojumus vai t.s. nodokļu brīvdienas).

Nodokļa atlaides

Lai varētu izmantot šo atlaidi, uzņēmuma rīcībā jābūt ārvalstu nodokļu institūcijas apstiprinātiem dokumentiem, kas apliecina nodokļa nomaksu ārvalstīs. Ārvalstīs samaksātais nodoklis ārvalstu valūtā pārrēķināms latos pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa nodokļa samaksāšanas dienā, un nedrīkst pārsniegt Latvijā aprēķināto nodokli.

Jāņem vērā, ka, piemērojot šo atlaidi, bruto ieņēmumiem, par ko ārvalstīs maksāts nodoklis jābūt iekļautam uzņēmuma peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Ja tas nav izdarīts vai ir iekļauti tikai neto jeb faktiski saņemtie ieņēmumi (atskaitot ārvalstīs samaksāto nodokli), par šo ieņēmumu summu ir jāpalielina apliekamais ienākums deklarācijas 3.rindā.

72. un 73.r. atlaižu summa kopā nedrīkst pārsniegt 20% no aprēķinātās nodokļa summas (20%*70.rinda).

Uzņēmuma rīcībā jābūt kopijām no ziedojumu saņēmējiem izsniegtajām atļaujām saņemt ziedojumus par taksācijas gadu. Nodokļa atlaidi var piemērot par tiem ziedojumiem, kas ir samaksāti, nevis uzkrāti (t.i. tie ir pamatoti ar bankas maksājuma dokumentiem vai preču/ pakalpojumu nodošanas-pieņemšanas aktiem).

Lai piemērotu šo atlaidi, uzņēmumam taksācijas perioda otrā mēneša pirmajā datumā (t.i. 1. februārī, ja uzņēmuma taksācijas periods beidzas 31. decembrī) nedrīkst būt nodokļa parādi par iepriekšējiem gadiem.

Šajā ailē uzrāda matemātisko rezultātu, no 70. rindas atņemot 71, 72 un 73. rindu.

Šajā ailē norāda citas nodokļu atlaides, piemēram:

• saskaņā ar likumu „Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”, 
• likumu „Par ārvalstu ieguldījumiem LR” (t.s. nodokļu brīvdienu atlaide). Nodokļu brīvdienu atlaidi uzņēmums var piemērot tikai tad, ja tas ir dibināts pirms 1995. gada 1. aprīļa un veiktie ieguldījumi atbilst likumā noteiktajiem kritērijiem. 2004. gads ir pēdējais šīs atlaides izmantošanas gads.

Jāņem vērā, ka šo nodokļu atvieglojumu izmantošanas laikā nodoklis joprojām jāaprēķina pēc 25% likmes (pārejas noteikumu 26. p.)

Šajā ailē norāda matemātisko starpību starp 74. un 75. rindu.

Lai arī deklarācijā šī rinda vēl ir saglabāta, tā nedrīkst tikt aizpildīta, jo likuma pārejas noteikumu 25. punkts paredz, ka šī nodokļu atlaide ir spēkā tikai līdz 2003. gada 31. decembrim.

Nodokļu atlaide var sasniegt 40% no kopējās ieguldījumu summas un var tikt izmantota 10 gadu laikā. Ir vairāki kritēriji, lai uzņēmums varētu piemērot šo atlaidi, galvenie no tiem:

• kopējā ieguldījumu summa pārsniedz LVL 10.000.000;
• ieguldījumu projektu ir apstiprinājis Ministru Kabinets (MK). Līdz šim pozitīvi MK lēmumi ir pieņemti par trīs uzņēmumu projektiem.

Arī šīs atlaides piemērošanas gadījumā nodoklis ir jāaprēķina pēc 25% likmes un uzņēmums nedrīkst izmantot atlaides, kas minētas 79.r., 81r., 83.r. un citos likumos noteiktos UIN atvieglojumus (skat. 75.r.).

Ministru kabinets ir apstiprinājis Finanšu ministrijas priekšlikumu par šīs atlaides svītrošanu no likuma sākot ar 2006. gada 1. janvāri.

Nodokļa atlaide uzņēmumiem, kas veic lauksaimniecisko darbību (augkopību, lopkopību, iekšējo ūdeņu zivsaimniecību un dārzkopību), ir noteikta taksācijas gadā 10 LVL apmērā par katru lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru.

Lai arī deklarācijā šī rinda vēl ir saglabāta, tā nedrīkst tikt aizpildīta, jo likuma pārejas noteikumu 25. punkts paredz, ka šī nodokļu atlaide ir spēkā tikai līdz 2003. gada 31. decembrim.

Šī nodokļa atlaide sastāda 20% no aprēķinātā nodokļa. Tā ir pieejama tikai uzņēmumiem, kas reģistrēti ar mērķi nodarboties ar preču ražošanu un izmantot kā darbaspēku notiesātos tikai Latvijas ieslodzījuma vietu slēgta režīma zonās un jānodarbojas tikai ar to.

Šajā ailē uzrāda matemātisko rezultātu, no 70.rindas atņemot 71.r., 72.r., 73.r. un 78.r. vai 79.r. un/vai 81.r.

Likuma 21. pants paredz, ka invalīdu biedrību uzņēmumiem, medicīniska rakstura, kā arī citu labdarības fondu uzņēmumiem (pēc MK iesniegta un Saeimas apstiprināta saraksta) pārskaitītās summas tiek atbrīvotas no nodokļa maksāšanas. Te gan ir nosacījums, ka pārskaitītajām summām ir jābūt lielākām par aprēķināto nodokļa summu, pretējā gadījumā atvieglojums netiek saņemts (skat. arī likuma 21.pantu un 84.r.).

Ja 83. rinda pārsniedz 82. rindu, tad 84. ailē norāda 82. rindas summu.

Šajā ailē norāda 76.r. vai 82.r. (uzņēmums nevar vienlaicīgi izmantot nodokļa atlaides saskaņā ar likumu „Par ārvalstu ieguldījumiem LR” vai citiem LR likumiem un atlaidēm, kas minētas 78., 79., 81.r. un 83.r.), vai 82. un 84.rindu starpību.

Šajā ailē jānorāda aprēķinātā nodokļa avansa summa, kas uzņēmumam bija jāsamaksā taksācijas perioda laikā.

Šajā ailē jānorāda gada laikā faktiski samaksātā nodokļa avansa summa.

Nodokļa aprēķina rezultāts, kas rodas kā 85. un 87. rindas starpība.

Ja nodokļa aprēķina rezultāts ir pozitīvs, tad ir jāaizpilda 89.rinda, ja negatīvs – 90. rinda. Šajās ailēs jānorāda datums, līdz kuram ir jāveic nodokļa piemaksa vai atmaksa, taču praksē reti kurš uzņēmums tās aizpilda, jo deklarācijas aizpildīšanas brīdī vēl nav zināms, kad tā tiks iesniegta (nodokļa saistības rodas 15 dienu laikā kopš deklarācijas iesniegšanas). Ja rodas pārmaksa, tad VID automātiski atspoguļos to UIN izdrukā. Ja uzņēmums vēlas saņemt UIN atmaksu naudā, tam ir jāraksta atsevišķs iesniegums.

1. pielikums

Šis pielikums  jāaizpilda tikai kredītiestādēm, apdrošināšanas sabiedrībām vai uzņēmumiem, kuri saņēmuši dotācijas pasažieru pārvadājumu izmaksu segšanai iekšzemes regulārajos autobusu satiksmes maršrutos.

Saskaņā ar UIN likumu, kredītiestādēm nav jākoriģē apliekamais ienākums par atskaitījumu summu, kuri gada laikā izdarīti noguldījumu apdrošināšanas fondos un speciālajos uzkrājumos nedrošiem parādiem, kā arī par gada laikā veikto uzkrājumu samazinājuma summām. Apdrošināšanas sabiedrībām apliekamais ienākums nav jākoriģē par speciālajās (tehniskajās) rezervēs gada laikā izdarīto atskaitījumu summu, kā arī par summu, kas ir izņemta no šīm rezervēm gada laikā un ieskaitīta apdrošināšanas sabiedrības ienākumos.

Nodokļa maksātāji, kuri taksācijas periodā saņēmuši dotācijas pasažieru pārvadājumu izmaksu segšanai iekšzemes regulārajos autobusu satiksmes maršrutos, sadalot taksācijas perioda peļņu, var veidot speciālu rezervi. Par šīs rezerves izveidošanu nav jāpalielina apliekamais ienākums, izņemot gadījumu, ka tās apmērs pārsniedz summu, kas aprēķināta, 5000Ls reizinot ar autotransporta uzņēmuma bilancē esošo autobusu skaitu tā taksācijas perioda sākumā, kurā šis uzņēmums pirmo reizi izmanto nodokļa atvieglojumu.

UIN deklarācijas 2. pielikuma mērķis

Šis pielikums jāaizpilda visiem uzņēmumiem, kuriem gada laikā ir bijuši darījumi ar saistītiem uzņēmumiem vai ar uzņēmumu saistītām personām, vai uzņēmumiem, kas atbrīvoti no UIN vai izmanto atvieglojumus saskaņā ar likumu “Par ārvalstu ieguldījumiem LR” vai citiem LR likumiem. Uzņēmumiem, kuriem ir jāiesniedz šis pielikums, tas ir jāpievieno UIN deklarācijai.

Salīdzināmo jeb transfertcenu (cenas, kuras tiek izmantotas darījumos starp saistītiem uzņēmumiem) jautājums kļūst arvien aktuālāks, un VID mērķis ir arvien vairāk sākt kontrolēt darījumus starp saistītiem uzņēmumiem, lai neatstātu nesodītus uzņēmumus, kuri veic darījumus ar mērķi samazināt nodokļu maksājumus Latvijā.

VID Jūsu iesniegto informāciju varēs lieliski izmantot, lai analizētu šos darījumus un izvērtētu, vai tie tikuši veikti par tirgus vērtību vai nē. Ja nē, tad tas varētu būt iemesls, lai VID veiktu auditu Jūsu uzņēmumā, un, iespējams, aprēķinātu papildus nodokļus un soda naudas. Pamats šādam VID uzrēķinam attiecībā uz UIN būs meklējams likuma „Par UIN” 12. pantā, kas nosaka īpašas apliekamā ienākuma korekcijas, ja starp saistītiem uzņēmumiem ir notikuši darījumi, kas neatbilst tirgus cenām.

UIN deklarācijas 2. pielikums uzņēmumiem jāpilda, sākot ar taksācijas periodu, kas sākās 2003. gadā. Līdz ar to, 2004. gads ir otrais gads, kad uzņēmumiem, kam ir bijuši darījumi ar saistītiem uzņēmumiem vai citiem likumā minētajiem uzņēmumiem (turpmāk ‘saistīti uzņēmumi’), ir jāiesniedz šī papildus informācija.

Pielikumā aizpildāmās ailes

1. aile - jānorāda, vai taksācijas periodā ir bijuši zaudējumi no pamatlīdzekļu pārdošanas saistītiem uzņēmumiem vai ar uzņēmumu saistītām personām.

2. aile – jānorāda, vai taksācijas periodā ir veikti darījumi ar saistītiem ārvalstu uzņēmumiem, uzņēmumiem, kuri ir atbrīvoti no UIN vai izmanto likumā „Par ārvalstu ieguldījumiem LR” vai citos LR likumos paredzētās UIN atvieglojumus vai atlaides, vai ar uzņēmumu saistītām personām. Apstiprinošas atbildes gadījumā ir jāaizpilda arī 3. un/vai 4. aile, sniedzot detalizētāku informāciju:

Atsevišķi jānorāda iepirktās un pārdotās preces, pakalpojumi un citi darījumi, kā arī jānorāda darījumu summu, kas atšķiras no tirgus cenām. Ja tādi darījumi ir bijuši, ir jāsniedz papildus skaidrojums par darījuma veidu un būtību, darījumu vērtību (piemērotās un tirgus cenas, starpību), tirgus cenu noteikšanā izmantotās metodes, būtiskākos apstākļus, kas ietekmējuši cenu noteikšanu, un darījumu partnerus.

5-9. ailēs uzrādāmā informācija ir saistīta ar likuma 12. panta 3. daļā iekļauto prasību par nodokļa ieturēšanu, izmaksājot atsevišķus maksājumus saistītajiem Latvijas uzņēmumiem, kuri izmanto noteiktas UIN atlaides, vai ar uzņēmumu saistītām personām. Šie maksājumi ir:

• procenti
• atlīdzība par vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem
• atlīdzība par intelektuālā īpašuma izmantošanu
• atlīdzība par LR esoša īpašuma izmantošanu
• atlīdzība par LR esoša nekustamā īpašuma atsavināšanu.

Jāpiezīmē, ka šī informācija ir jānorāda arī UIN deklarācijas 92. rindā. Vienīgā atšķirība varētu būt tā, ka deklarācijas pielikuma ailēs jānorāda detalizēti informācija par katru maksājuma saņēmēju.

Biežāk uzdotie jautājumi

Praksē bieži esam saskārušies ar vairākiem jautājumiem attiecībā par šī pielikuma aizpildīšanu, proti:

1. Kāda veida darījumi ir jāuzrāda šajā pielikumā:

• pilnīgi visi darījumi, kas gada laikā bijuši ar saistītiem uzņēmumiem, vai
• tikai tie darījumi, kuros nav izmantota tirgus vērtība?

VID savā 28.01.2004 vēstulē Nr.15.1.1/2134 skaidro, ka taksācijas perioda darījumi ar katru saistīto uzņēmumu vai personu, ja tajos piemērotās cenas atbilst tirgus cenām, norādāmi kopējā apjomā (norāda to kopējo vērtību). Bet darījumus, kuru vērtība neatbilst tirgus cenām, norāda atsevišķi – katru darījumu par katru preci vai pakalpojuma veidu. Līdz ar to, pareizā atbilde ir (a) variants, taču ir atšķirības tajā, cik detalizētai jābūt sniegtajai informācijai.

2. Vai 2. pielikumā ir jānorāda arī darījumi, kas veikti ar Latvijas saistītiem uzņēmumiem?

Attiecībā uz Latvijas saistītiem uzņēmumiem (kas neizmanto kaut kādas UIN atlaides), mūsuprāt, būtu jānorāda tikai pamatlīdzekļu pārdošanas darījumi, ja to rezultātā uzņēmumam ir radušies zaudējumi. Šie darījumi jānorāda pielikuma 1. ailē. Cita veida darījumi, mūsuprāt, nebūtu jānorāda, jo UIN likuma 12. pants paredz, ka apliekamā ienākuma korekcijas jāveic tikai gadījumos, ja darījums nav veikts par tirgus cenām un darījumu partneris ir: 

• saistīts ārvalstu uzņēmums;
• saistīts Latvijas uzņēmums, kas ir atbrīvots no UIN vai izmanto citos likumos noteiktās UIN atlaides;
• ar uzņēmumu saistīta persona;
• uzņēmums vai persona, kas atrodas, ir izveidoti vai nodibināti zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās.

To apstiprina arī atsauces uz UIN likuma 12. pantu, kas sniegtas deklarācijas 2. pielikuma 2-9. rindās. Turpretī UIN deklarācijas 94. rindā ir jāatbild uz jautājumu, vai uzņēmumam ir bijuši darījumi ar saistītu uzņēmumu vai ar uzņēmumu saistītu personu UIN likuma 1. panta 3. d. un 12. panta 4.d. izpratnē, kas jau ietver arī visus darījumus ar Latvijas saistītiem uzņēmumiem un personām. Ja atbilde ir jā, tad uzņēmumam it kā būtu jāaizpilda 2. pielikums – tikai nav skaidrs, kurās pielikuma rindās būtu jānorāda šie darījumi, jo pielikumā ir skaidri norādītas atsauces uz 12. pantā sniegtajām saistīto uzņēmumu definīcijām.

Tā kā teorētiski VID nav pamata veikt nodokļu uzrēķinu par darījumiem starp Latvijas saistītiem uzņēmumiem, kuri neizmanto īpašas nodokļa atlaides, tad, mūsuprāt, uzņēmumu nevar sodīt par šādu darījumu neatspoguļošanu pielikumā (izņemot pamatlīdzekļu pārdošanu), un to arī varētu ignorēt. Tomēr, gribam arī vērst Jūsu uzmanību uz lietoto apstākļa vārdu „teorētiski”, jo praksē VID ir veicis uzrēķinus par šādiem darījumiem, uzskatot, ka ar uzņēmumu saistīta persona var būt arī Latvijas uzņēmums, kas ir juridiska persona. Mūsuprāt, tas ir absurdi, jo „ar uzņēmumu saistītas personas” definīcija (UIN likuma 1. panta 5. daļa) nepārprotami liecina, ka likumdevējs šajā punktā ir domājis tikai fiziskas personas.

3. Ja uzņēmumam ir bijuši darījumi, kuru vērtība atšķiras no tirgus vērtības, kas tam būtu jādara?

Ir iespējami divi varianti:

• Darījumu cenas atšķirībai ir pamatojums, kas ir pietiekams izskaidrojums, kāpēc darījums netika veikts par tirgus vērtību, un ir derīgs attaisnojums, kāpēc uzņēmums var nekoriģēt apliekamo ienākumu;
• Darījumu cenas atšķirībai no tirgus vērtības nav pietiekami attaisnojoša iemesla. Ja uzņēmumam ir bijuši šādi darījumi, tam attiecīgi būtu jāpalielina apliekamais ienākums. 

VID vēstulē Nr.15.1.1/2134 ir sniedzis piemērus, kā uzņēmumam izskaidrot vērtības atšķirības tabulas veidā. Taču standarta deklarācijas formā šādu tabulu nav, vēl vairāk, nav nemaz vieta, kur uzņēmumam uzrakstīt izskaidrojumu par radušos atšķirību starp izmantoto cenu un tirgus vērtību. Tīri praktiski šādai informācijai tur nav vietas, tāpēc būtu jāpievieno formai vai nu uz papildus lapas vai jāaizpilda forma elektroniski, pašiem izveidojot tabulas.

Kopsavilkums

Ņemot vērā to, ka Jūsu iesniegto informāciju VID uzkrās un ar laiku salīdzinās un veiks analīzi, gatavojoties veikt salīdzināmo cenu auditus, mēs ieteiktu uzņēmumiem, aizpildot UIN deklarācijas 2. pielikumu, būt ļoti uzmanīgiem un iesniegt maksimāli pareizu, pilnīgu un pamatotu informāciju.