Izmaiņas darba devēju ziņojumos par darba ņēmējiem


Izmaiņas darba devēju ziņojumos par darba ņēmējiem

 2015.gada 1.jūnijā spēkā stājušies grozījumi Ministru kabineta  noteikumos Nr.827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli" (MK noteikumi Nr.827).

Grozījumi samazina administratīvo slogu darba devējam, samazinot ziņu apjomu, kas jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā par darba ņēmējiem, kā arī vienkāršo procedūru darba ņēmējiem, kuri Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā pieprasa paternitātes pabalstu.

 1. Darba devējam, kurš ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, nav jāsniedz ziņas:

  • par darbinieku profesijas kodiem (MK noteikumu Nr.827 8.4punkts);

Sākot ar 2013.gada 1.jūliju MK noteikumu Nr.827 8.4punkts noteica, ka darba devējs, kurš ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, reģistrējot katru darba ņēmēju VID, sniedza ziņas arī par darba ņēmēja profesijas kodu atbilstoši Profesiju klasifikatoram, kā arī sniedza informāciju, ja mainījās darba ņēmēja profesijas (aroda, amata, specialitātes) kods.

Normas mērķis bija, lai Valsts ieņēmumu dienests efektīvāk varētu savā darbā izmantot normatīvajos aktos sniegtās iespējas "aplokšņu algu" izmaksātājiem uz aprēķina pamata noteikt "aploksnē" izmaksāto apjomu. Mērķi var sasniegt, ja Valsts ieņēmumu dienestam ir informācija par darba ņēmēja profesiju un nostrādāto stundu skaitu mēnesī. Iegūtā informācija ir izmantojama par tiem darba devējiem, kuri valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas veic vispārējā kārtībā, bet nav izmantojama par mikrouzņēmumu nodokļu maksātājiem, jo viņiem bija jāsniedz informācija par darbinieku profesijas kodu, bet nav jāsniedz informācija par nostrādātajām stundām.

          Tāpēc no MK noteikumiem Nr.827 ir svītrots nosacījums, ka darba devējiem, kas maksā mikrouzņēmumu nodokli, ir jāsniedz informācija par profesiju kodu.

  • par darba ņēmēja statusa iegūšanu, ja to ieguvis mikrouzņēmuma īpašnieks, mikrouzņēmuma valdes loceklis un mikrouzņēmuma prokūrists (MK noteikumu Nr.827 9.punkts).

Mikrouzņēmumu nodokļa likums nosaka, ka SIA valdes locekļi ir mikrouzņēmuma darbinieki. Savukārt mikrouzņēmuma darbinieks ir mikrouzņēmuma īpašnieks un prokūrists.

Informāciju par valdes locekļa iecelšanu amatā un atbrīvošanu no šī amata kapitālsabiedrība iesniedz Uzņēmumu reģistrā ierakstīšanai komercreģistrā. Līdzīga situācija ir mikrouzņēmumu īpašniekiem un prokūristiem, kuri tiek reģistrēti Uzņēmumu reģistrā. Līdz ar to valsts rīcībā jau ir informācija par mikrouzņēmumu valdes locekļu, īpašnieku un prokūristu kā par darba ņēmēju statusa iegūšanas dienu.

Tā kā Valsts ieņēmumu dienestam Uzņēmumu reģistrs sniedz informāciju par mikrouzņēmumu valdes locekļiem, īpašniekiem un prokūristiem, tad par to darba ņēmēju statusa iegūšanas dienu ziņas darba devējam (mikrouzņēmuma nodokļa maksātājam) nav jāsniedz, bet darba ņēmēja statusa iegūšanas dienas datumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai sniegs Valsts ieņēmumu dienests.

2. Darba devējam nebūs jāsniedz ziņas gadījumos, kad darbiniekam mainās darba ņēmēja statuss, t.i. apdrošināšanas veidi, kuriem viņš tiek apdrošināts.

No 2014.gada 1.jūnija ir spēkā Ministru kabineta 2013.gada 4.jūnija noteikumi Nr.304 "Kārtība, kādā piešķirama algas nodokļa grāmatiņa", kas nosaka, ka, sākot ar 2014.gada 1.jūniju, algas nodokļa grāmatiņa ir tikai elektroniska dokumenta formā. Algas nodokļa grāmatiņa pieejama, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, un to uztur Valsts ieņēmumu dienests. Algas nodokļu grāmatiņā Valsts ieņēmumu dienests norādīs informāciju par pensijas piešķiršanu vai tiesību uz pensiju zaudēšanu.

Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā jau šobrīd ir informācija, kas var tikt izmantota atvieglojumu piemērošanā un kuru Valsts ieņēmumu dienests saņem no citiem valsts reģistriem, tas ir, no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras − informāciju par piešķirtajām invaliditātes pensijām un piešķirtajām pensijām atbilstoši likumam "Par valsts pensijām", izdienas pensijām un speciālajām valsts pensijām (atbilstoši likumam "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām", likumam "Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm", Prokuroru izdienas pensiju likumam, Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumam, Tiesnešu izdienas pensiju likumam, Diplomātu izdienas pensiju likumam, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumam un atbilstoši Ministru padomes 1992.gada 26.marta lēmumam Nr.104 "Par izdienas pensijām"), no Aizsardzības ministrijas un Satversmes aizsardzības biroja  – informāciju par piešķirtajām izdienas pensijām.

Tā kā iepriekš minētā informācija pieejama Valsts ieņēmumu dienestam un elektroniskajā deklarēšanas sistēmā būs pieejama informācija par veidiem, kādiem darba ņēmējs ir apdrošināms, no MK noteikumiem Nr.827 ir izslēdzams nosacījums, ka darba devējam ir jāpaziņo par darba ņēmēja statusa maiņu.

Līdz ar to noteikumu 1.pielikumā "Ziņas par darba ņēmējiem" sadaļa "Ziņu kods un tā atšifrējums" ir izteikta jaunā redakcijā, izslēdzot darba ņēmēja statusa maiņas kodus.

3. Jauns darba devēja pienākums iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā ziņas par tādu darba ņēmēju, kuram ir piešķirts vai beidzies atvaļinājums kā bērna tēvam sakarā ar bērna piedzimšanu, attiecīgi norādot 91 vai 92 ziņu kodu (MK noteikumu Nr.827 8.2.apakšpunkts un 1.pielikuma sadaļa "Ziņu kods un tā atšifrējums").

Darba likuma 155.pants nosaka, ka bērna tēvam ir tiesības uz 10 kalendāra dienas ilgu atvaļinājumu. Atvaļinājumu bērna tēvam piešķir tūlīt pēc bērna piedzimšanas, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc bērna piedzimšanas. Šajā pantā ir noteikti gadījumi, kad bērna tēvam šo atvaļinājumu piešķir uz ilgāku laiku.

Likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" 4.panta pirmā daļa nosaka, ka tiesības uz paternitātes pabalstu ir personām, kuras ir sociāli apdrošinātas saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu". Likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" 10.¹ un 10.²pants nosaka, ka paternitātes pabalstu piešķir un izmaksā bērna tēvam, kuram sakarā ar bērna piedzimšanu ir piešķirts atvaļinājums desmit kalendārās dienas. Paternitātes pabalsta piešķiršanas pamats ir pabalsta pieprasītāja iesniegums, informācija par bērna tēva un bērna radniecības fakta reģistrāciju un darba devēja apstiprinājums par bērna tēva atrašanos atvaļinājumā sakarā ar bērna piedzimšanu. Iepriekš minētā likuma 26.panta pirmā daļa nosaka, ka pabalsta pieprasītājs personiski vai ar pilnvarotas personas starpniecību iesniedz jebkurai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļai dokumentus, kas saskaņā ar šā likuma normām ir atzīti par pamatu attiecīgā pabalsta piešķiršanai.

Ministru kabineta 1998.gada 28.jūlija noteikumu Nr.270 "Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtība un valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtība" 21.1punkts nosaka, ka, lai saņemtu paternitātes pabalstu, pabalsta pieprasītājs jebkurā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļā iesniedz rakstisku iesniegumu (var izmantot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras mājaslapā internetā (www.vsaa.lv) ievietoto veidlapu) pabalsta piešķiršanai un darba devēja rakstisku apstiprinājumu par bērna tēva atrašanos atvaļinājumā sakarā ar bērna piedzimšanu.

Tā kā lielākoties darba devēja rakstisks apstiprinājums par bērna tēva atrašanos atvaļinājumā sakarā ar bērna piedzimšanu ir rakstveida (papīra formas) darba devēja rīkojums, ar kuru darba ņēmējam ir piešķirts šis atvaļinājums, tad personām nākas paternitātes pabalstu pieprasīt klātienē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā. Līdz ar to netiek pilnvērtīgi izmantotas iespējas elektroniski pieprasīt pakalpojumu.

Kā norādīts MK noteikumu Nr.827 grozījumu anotācijā, lai atvieglotu paternitātes pabalsta pieprasīšanas kārtību, noteikumi paredz, ka darba devējam turpmāk Valsts ieņēmumu dienestam būs jāsniedz ziņas par datumu, ar kuru darba ņēmējam vai mikrouzņēmuma darbiniekam ir piešķirts atvaļinājums kā bērna tēvam sakarā ar bērna piedzimšanu, un datums, ar kuru darba ņēmējs vai mikrouzņēmuma darbinieks ir sācis darbu pēc atvaļinājuma, kurš bija piešķirts bērna tēvam sakarā ar bērna piedzimšanu. Tādejādi Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras rīcībā būs iepriekš minētā informācija un personai vairs nevajadzēs iesniegt darba devēja rakstisku apstiprinājumu par bērna tēva atrašanos atvaļinājumā sakarā ar bērna piedzimšanu.

4. Noteikumos noteikta īpaša veidlapas "Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī" aizpildīšanas kārtība gadījumā, kad darba devējs izmaksā prēmijas un citus ienākumus uz iepriekšējo darba attiecību pamata, vai par periodu, kad persona ir bijusi darba ņēmējs, tādējādi nodrošinot, ka pie šādām izmaksām netiek aprēķināta nokavējuma nauda (MK noteikumu Nr.827 29.3.apakšpunkts).

Likums "Par valsts sociālo apdrošināšanu" nosaka, ka darba devējs var precizēt darba ņēmēja ienākumus triju gadu laikā.Darba devēja un darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekts atbilstoši likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktajam ir visi algotā darbā aprēķinātie ienākumi, no kuriem jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis.Savukārt likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 8.panta otrā daļa nosaka, ka pie ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā algas nodoklis, tiek pieskaitīta darba alga, prēmijas, vienreizēja un sistēmiska atlīdzība un citi ienākumi, ko darbinieks saņem uz pašreizējo vai iepriekšējo darba attiecību pamata.

Tādejādi darba devēja aprēķinātās prēmijas, tai skaitā, darbiniekiem, kuri ir pārtraukuši darba tiesiskās attiecības, ir valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekts.Situācijās, kad prēmija tiek aprēķināta un izmaksāta par iepriekšējā gada darba rezultātiem, piemēram, pēc pusgada, darba devēja ziņojumā darba devējam bija jāizdara darba ienākumu un obligāto iemaksu precizējumi mēnesī, par kuru ir aprēķināta prēmija. Šādam darba devēja ziņojumā precizēto obligāto iemaksu palielinājumam piemērojama likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktā nokavējuma nauda, jo nokavēts valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanas termiņš. Tomēr piemērot nokavējuma naudu šajā gadījumā nav pamats, jo darba devējam nav iespējas laicīgi veikt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par ienākumu, kas tiek aprēķināts vēlāk (pat pēc darba attiecību pārtraukšanas).Līdz ar grozījumiem MK noteikumos Nr.827 šādas izmaksas darba devēja ziņojumos norādāmas līdzīgi kā tiek norādīti ienākumi par uzņēmuma līgumiem (kur samaksa tiek veikta pēc pieņemšanas nodošanas akta). Darba devējs aizpilda darba devēja ziņojuma 4.aili, norādot tajā darba devēja izmaksātās prēmijas un citus ienākumus uz iepriekšējo darba attiecību pamata.Līdz ar to iepriekšminētajiem ienākumiem netiks piemērota nokavējuma nauda.

Attiecībā par iedzīvotāju ienākuma nodokli - ja pārskata periodā (konkrētajā taksācijas gada mēnesī), par kuru tiek iesniegts precizētais darba devēja ziņojums, darba devējs bija ieturējis iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet pirmreizējā darba devēja ziņojumā to nenorādīja vai norādīja daļēji, tad precizētā ziņojuma 8.ailē norāda pārskata periodā faktiski ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli.