Jaunumi

Nodokļu maksātājus, kuriem identificēts „aplokšņu” algu risks, par to informēs EDS

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) atbalsta godprātīgu nodokļu maksāšanu un aktīvi iesaistās ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumos, veicot virkni preventīvo, kontroles un nodokļu maksātājus izglītojošo pasākumu, tādējādi vēršoties pret izvairīšanos no nodokļu nomaksas un „aplokšņu” algām. No 2015.gada 1.jūlija tie nodokļu maksātāji, kuriem VID veiktās datorizētās riska analīzes rezultātā tiks identificēts „aplokšņu” algu risks, par to saņemts brīdinājuma paziņojumu elektroniskās deklarēšanas sistēmā (turpmāk – EDS).

Nodokļu maksātājus, kuri EDS saņēmuši šādu paziņojumu, VID aicina pārliecināties par VID iesniegto datu atbilstību veiktajai saimnieciskajai darbībai un, izmantojot savas nodokļu maksātāja tiesības, iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā pārskata „Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī” labojumus.

VID atgādina, ka nodokļu maksātājam ir tiesības iesniegt VID pārskata labojumu vai nodokļu (ar nodokli apliekamā objekta) aprēķina precizējumu triju gadu laikā pēc konkrētajos likumos noteiktā maksāšanas termiņa, ja šajā laikā par konkrētajiem nodokļiem un attiecīgajiem taksācijas periodiem nav uzsākta vai veikta nodokļu revīzija (audits).

Atgādinām, ka gadījumos, ja, nosakot nodokļu maksājumu apmēru, ir pārkāpti likumi, Ministru kabineta noteikumi vai vietējo pašvaldību saistošie noteikumi, VID papildus aprēķina nodokļus saskaņā ar konkrēto nodokļu likumiem, kā arī samazina nodokļa maksājuma apmēru triju gadu laikā pēc likumā noteiktā maksāšanas termiņa.

Vēršam uzmanību, ka tos nodokļu maksātājus, kuriem VID veiktās datorizētās riska analīzes rezultātā ir uzrādīti augstākie nodokļu nenomaksas riski, tajā skaitā, „aplokšņu” algu risks, VID turpinās uzraudzīt un nepieciešamības gadījumā veiks atbilstošus nodokļu administrēšanas pasākumus.

4.FM piedāvā mikronodokli neattiecināt uz 41 jomu; EM kategoriski iebilst

Finanšu ministrija (FM) piedāvā mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) režīmu neattiecināt uz 41 darbības jomu, taču Ekonomikas ministrija (EM) pret tik plašu ierobežojumu kategoriski iebilst.

Saeimas akceptētie grozījumi MUN likumā paredz deleģējumu valdībai līdz 1.augustam noteikt jomas, uz kurām nevarēs attiecināt MUN, un FM ieskatā attiecīgajā režīmā darboties nevajadzētu šādās nozarēs:

Savukārt pret tik plašu ierobežojumu kategoriski iebilst EM. Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam "Baltic Business Service" atzina, ka ar šādu piedāvājumu tiktu sakropļots MUN režīms.

"Esam saņēmuši FM piedāvāto nozaru sarakstu, kurās uzņēmums nevarētu būt MUN maksātājs, un, to redzot, grūti iedomāties, kas vispār paliek pāri – sarakstā ir 41 nozare. Respektīvi, es iebilstu pret šādu nozaru sarakstu. Iepriekš valdībā tika diskutēts, ja vispār nozares ir jāierobežo, tad ir jāierobežo tās, kurās ir pamats aizdomām par nodokļu optimizēšanu. Šobrīd vienkārši ir izveidots saraksts bez kvalitatīvas analīzes, vai un kādi pārkāpumi šajās nozarēs ir vērojami. Manuprāt, ja vispār nosakām kādu ierobežojumu, tad tikai tajās nozarēs, par kurām ir pamatotas bažas, ka tajās mākslīgi varētu tikt izmantots MUN, lai sadalītu lielus uzņēmumus mazākos un izvairītos no nodokļu nomaksas. Ja mēs paredzam tik garu ierobežojumu sarakstu, tad MUN vispār zaudē savu jēgu, bet tas ir ļoti labs instruments," klāstīja Reizniece-Ozola.

Pēc viņas teiktā, Igaunija patlaban ir satraukusies, jo liels skaits šīs valsts uzņēmumu pārreģistrējas Latvijā, tieši ņemot vērā MUN režīma priekšrocības. "Mums ir šāds ērts, labs nodokļu režīms sīkuzņēmumiem, lai tie varētu veiksmīgi sākt darbību un pakāpeniski kļūt par lielākiem uzņēmumiem, radīt jaunas darba vietas. Es esmu kategoriski pret šī nodokļu režīma sakropļošanu," piebilda ministre. 

Viņa uzsvēra, ka pašreizējā versijā EM nozaru sarakstam, ja tas tiks virzīts uz valdību, noteikti nepiekritīs.

Atgādinām, ka MUN 9% apmērā no apgrozījuma ieviests kopš 01.09.2010. Atbilstoši Saeimas lēmumam no šā gada 9% likme attiecas uz uzņēmuma saimnieciskās darbības pirmajiem 3 gadiem tiem mikrouzņēmumiem, kuriem gada apgrozījums ir no 7000,01 līdz 100 tūkstošiem eiro. Šiem uzņēmumiem no darbības ceturtā gada likme ir 12% apmērā no apgrozījuma. Vienlaikus ar Saeimas lēmumu bija uzdots valdībai noteikt nozares, kurās komersanti nevarēs darboties MUN režīmā. Šai normai paredzēts stāties spēkā no nākamā gada.

5,,,

Izmaiņas darbnespējas lapu iesniegšanas nosacījumos VSAA

No 01.07.2015., pieprasot slimības vai maternitātes pabalstu, darbnespējas lapās B nav nepieciešams darba devēja un pašnodarbinātā apstiprinājums par personas neierašanos darbā. To nosaka grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" un likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", kuri stājas spēkā 01.07.2015., informē Labklājības ministrija (LM).

6.

Valdes atbildība grāmatvedības jautājumos reglamentējama stingrāk, bet grāmatvežu atbildība ir paplašināma

Valdes loceklim ne tikai pašam jāievēro likums, bet jānodrošina, ka arī sabiedrība izpilda normatīvo aktu prasības.

Likuma „Par grāmatvedību” 2. pants – par grāmatvedības kārtošanu un visu saimnieciskos darījumus apliecinošo dokumentu oriģinālu, kopiju vai datu attēlu saglabāšanu -  ir atbildīgs uzņēmuma vadītājs, tātad kapitālsabiedrībā – valde.

Sabiedrības valdes atbildībā ietilpst :

• Grāmatvedības organizēšana sabiedrībā.
• Grāmatvedības organizācijas dokumentu izstrāde.
• Grāmatvedības kontroles sistēmas izstrāde.
• Grāmatvedības informācijas datorsistēmu drošības noteikumu un grāmatvedības datu aizsardzības obligāto tehnisko un organizatorisko prasību izstrāde uzņēmumā un tā kontrole.
• Attaisnojuma dokumentu un grāmatvedības reģistru saglabāšana.
• Skaidras naudas saglabāšana un glabāšanas vietas nodrošināšana.
• Materiālo vērtību saglabāšana un inventarizācijas.
• Normatīvo aktu pārkāpumi.
• Grāmatvedības datu ļaunprātīga sagrozīšana.
• Grāmatvedības dokumentu nozaudēšana.
• Oficiāli noteikto pārskatu neiesniegšana.

Tomēr, ir jāsaprot, ka sabiedrības valde nevar zināt visas grāmatvedības uzskaites un nodokļu aprēķināšanas nianses un grāmatvedis ir tā persona, kurš iesaka risinājumus un norāda uz paredzamiem riskiem. Tomēr praksē bieži konstatējam gadījumus, kad nepārdomāti risinājumi pie sabiedrības valdes nonāk tieši no sabiedrības grāmatvedības, tāpēc grāmatvežu atbildības paplašināšana jaunajā Gada pārskatu likuma projektā nav tik nosodāma.

Svarīgi nodrošināt, lai jebkurš saimnieciskais darījums notiktu ar sabiedrības valdes akceptu. Ja sabiedrības vadītājs ir apstiprinājis normatīvajos aktos noteiktos grāmatvedības organizācijas dokumentus un tajos ir konkrēti atrunāti aprēķina mehānismi, nav nepieciešams saņemt atkārtotu valdes apstiprinājumu. Grāmatvedības darbinieki, pamatojoties uz grāmatvedības politiku, veic aprēķinu, sagatavo grāmatvedības izziņu un veic ierakstu grāmatvedības reģistros.

Bet ja grāmatvedības organizācijas dokumentos noteikts vispārīgi, piemēram, ka šaubīgos debitoru parādus izvērtē reizi gadā, pamatojoties uz katra konkrētā debitora maksātspēju? Tad sabiedrības grāmatvedībai jāveic norēķinu inventarizācija, kas kopā ar papildu informāciju (kavējuma termiņiem, likumdošanas prasībām, priekšlikumiem) jāiesniedz rakstiski sabiedrības valdei, un tā savu lēmumu noformē ar valdes protokolu vai valdes lēmumu. Pamatojoties uz to, tiek sagatavota grāmatvedības izziņa, un uz tās pamata veic ierakstu grāmatvedības reģistros.

Ja tiek veidoti uzkrājumi izmaksām saistībā ar tiesu procesiem, kas attiecas un ir saistīti ar periodu līdz bilances datumam, sabiedrības valde izvērtē un savu lēmumu noformē ar valdes protokolu vai valdes lēmumu, un tikai tad sabiedrības grāmatvedība sagatavo grāmatvedības izziņu un uz tās pamata veic ierakstu grāmatvedības reģistros.

Bieži praksē vērojam, ka no sabiedrības valdes netiek pieprasīta šī rakstiskā forma un valdes pamatojums un ieraksti grāmatvedības reģistros tiek veikti bez valdes akcepta.

Lūdzam vērš uzmanību uz jomām grāmatvedības organizēšanā, kam būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība gan sabiedrības vadībai, gan grāmatvedībai:

1. Nepilnīgi izstrādāta grāmatvedības organizācijas politika, tā netiek ievērota un atjaunota atbilstoši likumdošanas izmaiņām.
2. Netiek ievērots likums „Par grāmatvedību”, veicot ierakstus sabiedrības grāmatvedības reģistros bez attaisnojuma dokumenta, kā arī attaisnojuma dokumenti nesatur visu nepieciešamo informāciju, un tie netiek iegrāmatoti laikus un hronoloģiski.
3. Nepilnīga krājumu uzskaite, jo krājumu uzskaite glabāšanas vietās un atbildīgie glabātāji ir jānodrošina sabiedrībā neatkarīgi no tā, kuru krājumu uzskaites metodi (nepārtraukto vai periodisko) lieto grāmatvedībā. (LR MK noteikumu Nr. 585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” 17., 18., 19. punkts).
4. Netiek ievērots Gada pārskata likums jomās, kas skar aktīvu un saistību novērtēšanu, uzrādīšanu, rezultātā publiskajā telpā nonāk gada pārskati, kas nesniedz patiesu un skaidru priekšstatu par sabiedrības finanšu stāvokli.
5. Darba likuma neievērošana, tā interpretācijas rada neprecizitātes darba laika uzskaitē un darba samaksas aprēķināšanā.
6. Darījumi ar saistītām personām.

Ja sabiedrības vadība nav iesniegusi gada pārskatu saskaņā ar Gada pārskata likuma 66. panta noteiktajām prasībām, Valsts ieņēmuma dienesta amatpersona ir tiesīga saukt sabiedrību pie administratīvās atbildības saskaņā ar Latvijas administratīvo pārkāpuma kodeksa 166. 6 pantu „Grāmatvedības, pārskatu iesniegšanas un statistiskās informācijas noteikumu neievērošana.”, bet soda naudas nomaksa neatbrīvo sabiedrību no gada pārskata iesniegšanas. Latvijas likumdošana patlaban neparedz naudas sodus par nekvalitatīvi sagatavotu gada pārskatu, ja tas neskar nodokļa likumdošanas prasību neievērošanu. Ja būtu paredzēts administratīvais sods par nekvalitatīvi sagatavotu gada pārskatu, situācija mainītos pati no sevis.